Lielie kapi Pievieno objektu

18. gs. beigās buboņu mēra laikā aizliedza apbedīt mirušos baznīcās pilsētu teritorijā, tikai kapsētās, kas atrodas aptuveni 2 km attālumā no pilsētas. Saskaņā ar šo rīkojumu Rīga aiz pilsētas toreizējām robežām 1773. gadā iekārtoja pilsētas kapsētu — Smilšu kalnos aiz pilsētas Raunas vārtiem. Mūsdienās tie ir Lielie kapi.

Okupācijas varas gados Lielie kapi cieta no vandalisma zaga vai sabojāja unikālus kapakmeņus un kapu apmales, žogu fragmentus un metālkalumus. Līdz ar Senču ielas izveidošanu, Lielos kapus sadalīja divās daļās. Ielu izbūvēja pāri apbedījumiem, novācot tikai kapakmeņus.

Lielajos kapos apbedīti vairāki tautā zināmi cilvēki: latviešu žurnālistikas tēvs Āronu Matīss, pirmais Rīgas mērs Džordžs Armisteds, Andrejs Pumpurs, Kārlis Mīlenbahs u.c.

2002. gadā līdzās vietai, kur atdusas Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs un Fricis Brīvzemnieks, tika atklāta piemiņas zīme tiem Tautas atmodas darbiniekiem, kuru kapa vietas nav saglabājušās. Arī Jēkabam Zvaigznītem, kurš apbedīts Lielajos kapos, bet kura kapa vieta nav atrodama.

Šodien šajā teritorijā kopumā atrodas 16 vēstures, 24 mākslas un 28 arhitektūras valsts nozīmes pieminekļi. Pavasaros cilvēkus priecē zilo ziediņu jūra un kastaņkoku ziedēšana, rudenī – koku raibums.