Apstiprina finansējumu Eiropas Zaļās vienošanās mērķu sasniegšanai: finansējums piešķirts arī Rail Baltica projektam

Ceturtdien, 15. jūlijā Eiropas Komisija (EK), apliecinot apņemšanos nodrošināt videi draudzīga, lietotājiem droša un viedos risinājumos balstītu transporta tīklu attīstību, vienojās par 242,2 miljonu eiro liela finansējuma piešķiršanu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) transporta infrastruktūras projektiem. Vienošanās paredz finansējumu Baltijas valstīm Rail Baltica projekta īstenošanai, indikatīvais finansējuma apmērs Latvijai aptuveni 5 miljoni eiro.

“Šonedēļ mēs pieņēmām svarīgus tiesību aktu priekšlikumus, kas palīdzēs Eiropas Savienībai (ES) līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par vismaz 55%. Pētījumi, kurus mēs šodien atbalstām ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta palīdzību, veicina šo mērķi. Tie ir sākumpunkts daudziem projektiem, kas palīdzēs paātrināt pāreju uz viedu un ilgtspējīgu transporta tīklu. Turpmāk, plānojam atvēlēt 30 miljardus eiro transporta, digitālās un enerģētikas projektiem, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmu 2021. – 2027. gadam, tuvinot mūs Eiropas Zaļās vienošanās mērķu sasniegšanai” teica Eiropas Savienības transporta komisāre Adina Joana Valena (Adina-Ioana Vălean).

“Rail Baltica ir valsts tautsaimniecības attīstībai būtisks projekts, kas tiek īstenots, piesaistot ES līdzfinansējumu. Top mūsdienīga dzelzceļa līnija, kas savienos mūs ar Eiropu, paverot jaunas biznesa iespējas. Vienlaikus, veidojam ērtu reģionālo satiksmi, kas ievērojami uzlabos iedzīvotāju mobilitāti. Esam gandarīti, par līdzšinējo veikumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu piesaistē,” komentē Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe.

ES turpina atbalstīt projektus, kas palīdz sasniegt Eiropas Zaļās vienošanās klimata mērķus. Kopumā finansējuma atbalsts piešķirts 68 pētījuma projektiem, kas nākotnē veicinās infrastruktūras uzlabojumus, un pēc to īstenošanas palīdzēs izveidot trūkstošos transporta savienojumus Eiropā, atbalstīs ilgtspējīgu transportu un radīs jaunas darbavietas. Vairāk nekā puse atbalstīto projektu veicinās spēcīgāka Eiropas dzelzceļa tīkla izveidi, attīstot pārrobežu savienojumus un nostiprinot tā nozīmīgākos posmus.

Finansiālo atbalstu saņems arī visas trīs Baltijas valstis Rail Baltica turpmāko projekta aktivitāšu finansēšanai no Kohēzijas fonda līdzekļiem. Indikatīvais finansējuma apjoms Latvijai ir aptuveni 5 miljoni eiro. Plānots, ka finansēšanas līgums tiks noslēgs līdz 2021.gada beigām.

Līdz šim Latvija saņēmusi CEF finansējumu aptuveni 313 miljonu apmērā, piedaloties CEF 1, 2, 3 un CEF 6 uzsaukumos.

ES atbalstīs pētījumus, kas vajadzīgi nākotnes dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai, kas atrodas Eiropas transporta (TEN-T) pamattīklā, ar eiro 181,4 miljonu finansējumu 37 uzsaukumā pieteiktiem projektiem. Projekti finansēšanai izvēlēti konkursa kārtībā, ES dalībvalstīm piedaloties 2020. gada beigās izsludinātajā uzsaukumā. ES finansiālais ieguldījums tiek piešķirts kā dotācijas, ar atšķirīgu līdzfinansējuma likmi atkarībā no tā, vai projekts atrodas valstī, kas ir tiesīga saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, vai ne.

CEF transporta programmas ietvaros, piešķirti 23,4 miljardi eiro no ES  budžeta periodam no 2014. līdz 2020. gadam TEN-T projektu līdzfinansēšanai ES dalībvalstīs. Kopš 2014. gada ir izsludināti seši CEF uzsaukumi projektu pieteikumu iesniegšanai, atbalstot 955 projektus par kopējo summu 23 miljardi eiro transporta nozarē.

Pēc izvēlēto projektu apstiprināšanas ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija tuvāko nedēļu laikā pieņems oficiālus lēmumus par finansēšanu procesu. Pēc tam Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) uzsāks darbu pie līgumu noslēgšanas ar projekta saņēmējiem.

CINEA preses paziņojums

Papildus informācija:

Rail Baltica projekta pamatfinansējuma avots ir Eiropas Komisijas piešķirtais ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums. CEF finansējums veido līdz 85% no kopējām projekta izmaksām. Atlikušos 15% finansē Baltijas valstis no nacionālā budžeta līdzekļiem. EK finansējums projektam tiek piešķirts pa daļām, sekojot projekta īstenošanai un izvērtējot finansējuma apguvi. Ja īstenošana norit sekmīgi, Latvija var pieteikties papildus finansējumam CEF uzsaukumos, piesakot finansējumu projekta nākamajām aktivitātēm.

Līdz šim saņemtais finansējums izmantots Rail Baltica projekta plānošanas, būvprojektēšanas un būvniecības aktivitātēm. Veiktas Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, lai ar vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem saskaņotu un apstiprinātu trases novietojumu Latvijas teritorijā, īstenota Rail Baltica infrastruktūras apkalpes objektu, reģionālo staciju un pieturu plānošana un projektēšana, kā arī uzsākts atsavināšanas process Rail Baltica trases skartajiem nekustamiem īpašumiem. Uzsākta Rīgas Centrālā multimodālā mezgla būvniecība, un Rail Baltica starptautiskās lidostas “Rīga” multimodālā transporta mezgla būvniecība.

Lai nodrošinātu projekta īstenošanai nepieciešamos 1,968 miljardus eiro Latvijas izmaksu daļas segšanai, vēl nepieciešams piesaistīt aptuveni 1,6 miljardus eiro. Tos plānots iegūt piedaloties CEFII uzsaukumos nākamā ES budžeta ilgtermiņa plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam.

Autors:

Komunikācijas nodaļa

Satiksmes ministrija

sam.gov.lv