Deputāti apstiprina Jūrmalas pieteikumu konkursam “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”

Jūrmalas pilsētas domes sēdē 27.maijā deputāti apstiprināja Jūrmalas pieteikumu konkursam “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”. Pieteikums, tā mākslinieciskā koncepcija un programma veidota kopdarbā, iesaistot Jūrmalas iedzīvotājus, kultūras ekspertus un sadarbības partnerus no Kurzemes kaimiņu novadiem.

Paldies visiem iedzīvotājiem, kuri iesaistījās un dalījās ar savu viedokli un idejām!

Kāpēc Jūrmala piedalās?

Jūrmala startē “Eiropas kultūras galvaspilsētas” konkursā, jo tā ir unikāla iespēja starptautiskā mērogā, īpaši Eiropas līmenī, popularizēt Jūrmalu. Titula iegūšana būtu spēcīgs stimuls un atbalsts pilsētas ekonomiskajai un uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī veicinātu un veidotu iedzīvotāju piederības sajūtu savai pilsētai.

Konkursa pieteikuma izstrādē ieguldīts apjomīgs darbs pilsētas kultūras dzīves izvērtējumā, apzinot iedzīvotāju vēlmes un vajadzības. Tas kalpos par pamatu un stratēģiju Jūrmalas kultūras dzīves attīstīšanai neatkarīgi no konkursa rezultātiem.

Programmas “Jūrmala 2027” tapšana

Kultūras programmu ir radījuši Jūrmalas un partnernovadu cilvēki – attālināti tiekoties darba grupās, diskusijās un radošās tikšanās, piedaloties aptaujā un iesniedzot idejas kultūras norisēm tiešsaistes “Ideju krātuvē”. Pieteikuma veidošanā iesaistīti vairāk nekā 500 dalībnieki – kultūras darbinieki, jaunieši, uzņēmēji, etniskās minoritātes, sabiedriski aktīvie iedzīvotāji, pilsētvides, dabas, veselības u. c. jomu speciālisti, saņemtas teju 300 idejas dažādām aktivitātēm, pasākumiem, vides un infrastruktūras objektu izveidei.

Kopdarbā ar iedzīvotājiem ir radīta plaša kultūras programma, kas veidota trīs tematiskos virzienos: veselība – fiziskajai un garīgajai veselībai veltītas aktivitātes; koprade – vietējā un starptautiskā sadarbībā veidoti pasākumi kultūras un ekonomisko mērķu sasniegšanai; vide – uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem vērstas norises.

Programmā iekļauti dažāda mēroga pasākumi – no apkaimju projektiem līdz starptautiskiem profesionālās mākslas šedevriem, no individuāli baudāmiem pasākumiem līdz vairāku desmitu tūkstošu dejotāju kopdejai jūras krastā no Jūrmalas līdz pat Kolkas ragam, no cimdu adīšanas līdz mākslīgā intelekta radītai mākslai.

Sadarbības partneri – Kurzemes novadi

Kultūras attīstībā liela nozīme ir sadarbībai, tāpēc Jūrmalas partneres ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu ir septiņas Kurzemes novadu pašvaldības – Tukums, Engure, Jaunpils, Kandava, Talsi, Roja un Dundaga. Vienojošais ir kopīgas vēstures saknes – zvejniekciemi un viena no senākajām Latvijas dzelzceļa līnijām, dabas tūrisms – Jūrtaka, Mežtakas posms, “EuroVelo” celiņš un pludmale. Novados ir divas īpašas mazākumtautības – lībieši un romi. Visiem kopīga ir mīlestība pret kultūras mantojumu, ko godā 337 amatierkolektīvi un 14 mūzikas un mākslas skolas. Mums kopīga ir sadarbības pieredze, centieni mazināt klimata pārmaiņas un vēlme dzīvot tīrā, veselīgā vidē, tādu to saglabājot un atstājot mantojumā nākamajām paaudzēm.

Sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām palīdzēs veidot jaunas un attīstīt jau esošas vietas, kur cilvēkiem satikties, jaunradīt un kopradīt. Kopā tiks rīkoti gan vietēja mēroga pasākumi, gan vērienīgi svētki – vienlaicīgi notiekošos pasākumos dažādās norises vietās iesaistot daudzus cilvēkus.

Radošais vadmotīvs: “ARTērijas” – “kultūra ir dzīvības pulss”

Jūrmalas pieteikuma radošās koncepcijas pamatā ir ideja – vārdu spēle – par tēmu “ARTērijas”, kas ir dzīvības, cilvēku, radošu ideju un neskaitāmas citas plūsmas. Jūrmalu caurvij piecas dabā eksistējošas ARTērijas: Lielupe, dzelzceļš, autoceļš, veloceliņš un jūras krasts, kas savieno Jūrmalu ar galvaspilsētu Rīgu, kā arī ar kaimiņu un attālākiem Latvijas novadiem, savukārt Latviju ar Eiropu un Eiropu ar pasauli. Tās ir arī vēstures, kultūras, mākslas, dabas, komunikācijas un visdažādāko sociālo grupu ARTērijas, kas plūst un uztur dzīvību visās tās izpausmēs. Savukārt visas programmas norises vietas Jūrmalā un sadarbības partneru novados tiek dēvētas par pulsa vietām.

“ARTērijas uztur dzīvību visās tās izpausmēs, un svarīgi, lai tajās nebūtu sastinguma un apmierinātības ar jau esošo. Pulsējot ARTērijām, pastāvam, funkcionējam un augam arī mēs – ne vien fizioloģiskā, bet arī apziņas, domāšanas, radošās izpausmes un garīgās izaugsmes aspektā,” radošo koncepciju raksturo Kultūras nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa.

Kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, Jūrmala vēlas Eiropai apliecināt, ka tieši kultūra ir veselības un dzīvības artērija un, īstenojot jēgpilnu un ilgtspējīgu Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu, pierādīt, ka sadarbība ir kultūras izpausme, kas spēj vienot.

Pieteikums konkursam par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu Kultūras ministrijā jāiesniedz līdz šā gada 4. jūnijam. Titula ieguvēja tiks paziņota 2022. gadā. Par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā kļūs viena Latvijas pilsēta un viena pilsēta Portugālē.

Autors:

jurmala.lv