Japāņu studente Ķemeru “Meža mājai” dāvina unikālus sienu gleznojumus

Studente no Japānas Konatsu Hagita, kura gadu pavadīja praksē Latvijā, Ķemeru Nacionālā parkā Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra “Meža māja” dabas skolas telpas atdzīvinājusi ar nacionālajā parkā sastopamu augu un dzīvnieku gleznojumiem. 

Tas ir viņas atvadu sveiciens ikvienam parka apmeklētājam, aicinot vairāk novērtēt šeit sastopamās dabas vērtības.

Sienu gleznojumi priecēs gan ĶNP informācijas centra apmeklētājus, gan dabas skolas vai publisko pasākumu dalībniekus. Gleznojumos redzamas Latvijā īpaši aizsargājamās un ĶNP sastopamās putnu sugas, tostarp lielais baltais gārnis, lielais dumpis un cekuldūkuris, dažādas retas, šeit sastopamas augu sugas, piemēram, dzeltenās dzegužkurpītes, smaržīgās naktsvijoles, kā arī Latvijas faunai ierastie un arī ĶNP teritorijā mītošie dzīvnieki – bebrs, lapsa un vāvere.

K. Hagita uzsver, ka visi gleznojumi tapuši, iedvesmojoties no pašas redzētā Latvijā: “Visu, ko esmu uzgleznojusi, pati arī šeit, lielākoties ĶNP teritorijā, esmu novērojusi un iegaumējusi. Tas bija ļoti liels pagodinājums atstāt tik paliekošas “pēdas” Ķemeros. Es būšu patiesi priecīga, ja cilvēkiem mani gleznojumi izraisīs smaidu, jaunus dabas atklājumus vai vienkārši sniegs prieku. Latvijas daba ir ļoti pārsteidzoša. Vēlos, lai Latvijā dzīvojošie to apzinātos un novērtētu.”

K. Hagita  pirmo reizi Latviju iepazina 2015. gadā, kad šeit bija ieradusies Latvijas studentiem pasniegt japāņu valodu. Jaunieti tik ļoti iedvesmoja Latvijas dabas daudzveidība un cilvēku dabas mīlestība, ka viņa nolēma šeit atgriezties viena gada apmaiņas studiju pieredzē, Latvijas Universitātē studējot bioloģiju. Lai labāk izprastu Latvijas dabas aizsardzības sistēmu, K. Hagita   pieteicās arī brīvprātīgā praksē ĶNP.

“Globālā līmenī esmu ļoti norūpējusies par dabas aizsardzību Japānā. Cilvēki zaudē interesi par dabu, kaut gan tā Japānā ir ļoti skaista un ar to vajadzētu lepoties. Biju ļoti patīkami pārsteigta, kad 2015. gadā, viesojoties Latvijā, redzēju, ka lielākā daļa latviešu mīl dabu un vēl nav pazaudējuši saikni ar to. Tādēļ nolēmu, ka šeit ir īstā vieta meklēt risinājumus, kas man nākotnē palīdzētu mainīt sabiedrības attieksmi, aicinot izturēties dabai draudzīgāk,” skaidro K. Hagita .

Gada laikā kopā ar Pārvaldes darbiniekiem K. Hagita piedalījās dažādos sugu monitoringa pasākumos, veica dabas apsaimniekošanas un saglabāšanas darbus, sniedza ieguldījumu ilgtspējīga tūrisma attīstībā un dabas izglītībā. Jauniete ir arī talantīga fotogrāfe. Viņa Pārvaldei atstājusi ievērojamu fotogrāfiju arhīvu.

Gadu pavadot Latvijā un mācoties par praktisko dabas saglabāšanu, K. Hagitai  radies priekšstats, ka Latvijā daba tiek saglabāta ļoti dabiskos veidos. “Piemēram, kad piekrastē, veidojot pinumu žodziņus, stiprinājām erozijas apdraudētās kāpas, materiālus pinumiem ieguvām turpat uz vietas, izmantojot kārklus, kas tur biezi saauguši. Manuprāt, ļoti ilgtspējīgi. Un tad, kad no zāļu purva novācām lieko zāli un krūmus, savākto materiālu turpat vēlāk, atbilstošos apstākļos, sadedzinājām. Salīdzinājumam – Japānā kurināt ugunskuru ārā ir aizliegts. Pat zāli mēs savācam un saliekam maisos kā “dedzināmo atkritumu”. Latvieši lieliski apzinās, kas ir daba, un ļauj tai būt dabiskai. Tas attiecas, piemēram, uz mirušās koksnes saglabāšanu,” viedokli pauž K. Hagita .

Viņa pozitīvi vērtē arī to, ka Latvijā dabas aizsardzības speciālisti dabas apsaimniekošanas aktivitātēs iesaista vietējo sabiedrību. “Lieliski, ka daudzas aktivitātes cilvēkiem ir publiski pieejamas. Ir tik ļoti svarīgi skaidrot, kas un kāpēc tiek darīts dabas labā, rādīt, kā veicami šie labie darbi, tā uzturot un veicinot interesi par dabu. Arī jauniešu. Viņiem vēl arvien ir iespēja sajust Latvijā īstu dabu… Novēlu to arī nākamajām paaudzēm,”  saka jauniete.

K. Hagita  gada laikā uzkrāti tik daudzi iespaidi dabā, ka pašai grūti definēt, ko viņa izbaudījusi šeit visvairāk. “Man viss šeit bija jauns un jokains – lasīt mežā ogas vai sēnes, peldēties upē, slidināties pa aizsalušu ezeru (jā, Japānā to neviens jaunietis nedara!). Es tiešām izbaudīju dzīvi Latvijā un Ķemeru Nacionālajā parkā,” stāsta K. Hagita .

Pārvalde ik gadu sadarbībā ar dažādām organizācijām īstermiņa un ilgtermiņa praksēs uzņem līdz pat desmit praktikantus un brīvprātīgos gan no Latvijas, gan citām valstīm. Izveidojusies, piemēram, stabila sadarbība ar Francijas koledžu Campus La Salle St. Christophe. Katru gadu Pārvaldē, tostarp Ķemeru Nacionālajā parkā, praktiskas iemaņas dabas aizsardzībā, apsaimniekošanā, ilgtspējīgā tūrismā, dabas izglītībā un pat tulkošanā apgūst arī Latvijas Universitātes, Vidzemes Augstskolas, Liepājas Universitātes un citu augstskolu studenti.