TUKUMA LEDUS HALLĒ PLĀNO NOKAUSĒT LEDU

Tiesa, par šo darbu lietderību deputātiem bija daudz jautājumu, piemēram, ja reiz darbi veikti septembrī, kāpēc nauda tiek prasīta tikai tagad, turklāt – jau pēc to izpildes? tāpat – vai bijis lietderīgi nokausēt ledu, ja tā atjaunošana izmaksājusi ap 10 000 eiro. Taču tā kā halles direktors Modris Liepiņš sēdē nepiedalījās, uzdotie jautājumi tā arī palika bez atbildes. Domes priekšsēdētāja vietnieki Agris Zvaigzneskalns un Jānis Eisaks skaidroja, ka šī prasītā naudas summa ieguldīta krāsojumā, kas bijis nepieciešams, lai organizētu hokeja čempionātu. Savukārt pašvaldības vadītājs Normunds Rečs aicināja atcerēties situāciju pavasarī, kad, ņemot vērā valdības lēmumu, halle bija jāslēdz un tai vispār nebija ieņēmumu no saimnieciskās darbības: “Toreiz pašvaldība atbalstīja uzņēmumu, ieguldot 32 536 eiro, lai to vispār nevajadzētu slēgt. Tiklīdz halle varēja darbu atjaunot, tas arī tika izdarīts. Un šis ieguldījums nav tikai atbalsts uzņēmumam, bet gan samaksa par reāli veiktu darbu. N. Rečs arī atzina, ka  šobrīd ir izšķiršanās, vai kausēt ledu, vai ne, bet šāds lēmums vēl nav pieņemts, gaidot, kāda situācija būs decembrī.

Pēc sēdes sazvanījām Tukuma ledus halles valdes locekli Modri Liepiņu un lūdzām skaidrot, kādam mērķim šī nauda bija nepieciešama, kā arī – kādas ir halles tālākās darbības prognozes. M. Liepiņš skaidroja, ka šī nauda bija nepieciešama gan marķējuma atjaunošanai, gan arī bortu remontam: “Šiem bortiem ir jau 15 gadu, un tie vairs neiztur slodzi, īpaši, aiz vārtiem, kur ir visbiežākie sitieni ar ripu, un tur, kur sēž sportisti, kas ar slidām arī bojā šos bortus. Šoreiz bijām plānojuši nomainīt tos, kas bija visvairāk cietuši.”

Vaicāts, kāpēc, ja darbi veikti septembrī, nauda prasīta tikai tagad, M. Liepiņš skaidroja, ka visi darbi ir veikti par pašu līdzekļiem septembrī, kad vēl nebija stingro ierobežojumu un varēja notikt kā treniņi, tā sacensības. Taču tagad tas viss ir apstādināts: “Šobrīd sacensības vairs nenotiek un ienākumu nav, tāpēc arī lūdzām šo atbalstu. Turklāt domājam par to, ka no 1. decembra varētu kausēt nost ledu, jo, visticamāk, arī pēc 6. decembra valdība ierobežojumus neatcels – tos drīzāk pagarinās uz vēl kādu laiku, kas mums nozīmē lielus zaudējumus. Mums tas, protams, ir naudas jautājums – ja ir ledus, elektrības rēķins mēnesī ir 12 000 eiro, bet, ja ledus nav, – ap 300 vai 400 eiro, kurā iekļauta pieslēguma maksa un citi izdevumi. Tā tomēr ir starpība.”