Uzkrājumu veidošana ir būtisks finanšu ieradums, kas var palīdzēt sasniegt finansiālo stabilitāti un ilgtermiņa mērķus.Tomēr finanšu pratība un uzkrājumu veidošana nereti var radīt izaicinājumus – cilvēki bieži pieļauj izplatītas kļūdas, kas apgrūtina veiksmīgu uzkrājumu veidošanu. Neskatoties uz to, vai nauda tiek ieguldīta akciju fondos vai tiek izmantots termiņnoguldījums, izvairoties no izplatītākajām kļūdām, uzkrājumu veidošana var būt efektīva un veiksmīga.

Piecas izplatītākās uzkrājumu veidošanas kļūdas:

Nav skaidri definēti mērķi

Viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām, veicot uzkrājumus, ir neskaidri mērķi, kas nav definēti.  Ja nav skaidra mērķa, uzkrājumu veidošana var šķist bezmērķīga, personai ar laiku zaudējot motivāciju. Precīzi definēts mērķis nodrošina mērķtiecību, palīdz noturēties uz pareizā ceļa un ļauj efektīvi novērtēt progresu.

Lai izvairītos no šīs kļūdas, mērķiem ir jāatbilst SMART sistēmai:

●       Konkrēts – skaidri definēts mērķis, kurš norāda, kam tiek veidoti uzkrājumi, piemēram, atvaļinājumam vai pirmajai iemaksai;

●       Sasniedzams – mērķim ir jābūt reāli sasniedzamam, pamatojoties uz ienākumiem un izdevumiem;

●       Atbilstošs – jānodrošina, ka mērķis atbilst individuālajām finanšu prioritātēm un dzīvesveida;

●       Laika ierobežojums – noteikts termiņš mērķa sasniegšanai, piemēram,12 mēneši.

Ārkārtas fonda neesamība

Nedrīkst aizmirst par ārkārtas uzkrājumiem, kas ir pieejami situācijās, ko nav iespējams ieplānot vai paredzēt. Pretējā gadījumā var nākties izmantot aizdevumus vai līdzekļus, kas paredzēti citiem mērķiem, padarot mērķu sasniegšanu sarežģītāku.

Neefektīvs budžets

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēkiem ir grūtības veikt uzkrājumus, ir tas, ka nav izveidots strukturēts budžets. Bez skaidras izpratnes par ienākumiem un izdevumiem ir daudz grūtāk veikt uzkrājumus. Labi izveidots budžets kalpo kā finanšu ceļvedis, kas palīdz noteikt prioritātes, izvairīties no nelietderīgiem tēriņiem un nodrošināt finanšu mērķu sasniegšanu.

Ja tas ir iespējams, ievērojiet 50/30/20 principu, veidojot savu ikmēneša budžetu.

●       50% no ienākumiem tiek novirzīti rēķinu apmaksai (mājoklis, transports, komunālie maksājumi, pārtika);

●       30% no ienākumiem tiek novirzīti citiem ikdienas tēriņiem, piemēram, izklaides un apģērbs;

●       20% no ienākumiem tiek novirzīti uzkrājumu veidošanai.

Lai gan ne visiem šis princips ir sasniedzams uzreiz, to ir iespējams pielāgot individuālajai finanšu situācijai un ienākumu attiecībai pret izdevumiem. Novirzot pat 5% no ienākumiem uzkrājumu veidošanai, laika gaitā varēs novērot patīkamu rezultātu.

Netiek izmantoti automātiski pārskaitījumi

Daudziem cilvēkiem ir grūtības regulāri veikt uzkrājumus, jo netiek izmantoti automātiskie pārskaitījumi, paļaujoties uz manuālajām darbībām. Bez automatizācijas uzkrājumu veidošana kļūst par izvēli, nevis ieradumu, tādējādi radot iespēju atlikt šo darbību un finanses novirzīt mazāk svarīgiem mērķiem. Uzkrājumu automatizēšana nodrošina, ka uzkrājumu veidošana ir prioritāte un tas notiek regulāri. 

Visu ietaupījumu glabāšana vienā kontā

Izplatīta kļūda ir visu uzkrājumu glabāšana vienā kontā, kas apgrūtina līdzekļu nodalīšanu dažādiem mērķiem un palielina iespēju, ka uzkrājumi tiks iztērēti neapdomīgi.  Vairāku kontu izmantošana palīdz organizēt uzkrājumus un nodrošina, ka katrs mērķis tiek pienācīgi atbalstīts.

Sadalot uzkrājumus vairākos kontos vai kategorijās, ir iespējams izveidot strukturētu, uz mērķi orientētu pieeju finanšu plānošanai, kas ilgtermiņā palīdzēs veiksmīgi sasniegt ikvienu mērķi.

Izvairīšanās no šīm piecām izplatītākajām kļūdām var ievērojami uzlabot finansiālo labklājību. Nosakot skaidrus uzkrājumu mērķus, izveidojot budžetu, automatizējot uzkrājumus, dažādojot kontus un izveidojot ārkārtas fondu, ikviens var uzlabot savu finansiālo situāciju un sasniegt ilgtermiņa finanšu mērķus.