Droša apmaksa tiešsaistē: ko pārbaudīt pirms pasūtījuma
Tiešsaistes pirkumi sen vairs nav tikai “nopirkt un gaidīt kurjeru”. Vienā vakarā var pasūtīt kosmētiku no Douglas, rezerves daļu no Autodoc, biļetes caur airBaltic, un piekļūt digitālam pakalpojumam ar vienu klikšķi. Jo vairāk pirkumu, jo biežāk gadās brīži, kad kaut kas izskatās mazliet aizdomīgi, bet gribas ātri pabeigt pasūtījumu. Droša apmaksa sākas nevis bankā, bet tajā brīdī, kad atver grozu un ieraugi gala summu.
Kur pirkt, ja gribas mieru
Pirms kartes datiem vispār ir jēga paskatīties, kas ir aiz veikala. Normālam tirgotājam kontaktos būs uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese un skaidra kārtība, kā sazināties, ja prece neatnāk. Ja redzams tikai WhatsApp numurs un anonīma e-pasta adrese, tas jau ir signāls pabremzēt.
Ja pirkums ir azartspēļu pakalpojums, drošības kritēriji ir tie paši, tikai likmes augstākas. Šeit palīdz salīdzināšana vienuviet, piemēram, azartspeles.com, kur operatorus apskata pēc lietotāju pieredzes un pamata drošības pazīmēm, nevis pēc skaļākā solījuma banerī. Tas noder arī tad, ja vienkārši gribas saprast, kuri nosaukumi Latvijā vispār ir populāri un kāpēc.
Mājaslapas drošums nav “sīkums”
Veikala dizains var būt skaists un vienalga nedrošs. Pārbaudāmas lietas ir prozaiskas: adrese sākas ar https, pārlūks rāda slēdzenīti, un maksājuma logs atveras saprotamā vidē. Ja, spiežot “Pay”, pēkšņi iemet dīvainā lapā ar kļūdainu latviešu valodu, labāk aizvērt un sākt no jauna, nevis mēģināt “kaut kā samaksāt”.
Svarīgi arī, vai maksājums notiek caur atpazīstamu risinājumu. Piemēram, 3D Secure paziņojums bankas lietotnē vai SMS apstiprinājums ir normāls. Savukārt prasība ievadīt PIN kodu, Smart-ID vai BankID “verifikācijai” kaut kādā nezināmā formā ir iemesls apstāties. Nevienam internetveikalam nav vajadzīgs PIN.
Ko izlasīt, pirms spiest “apmaksāt”
Noteikumi parasti ir garlaicīgi, bet tur slēpjas dārgākās detaļas. Pirms pirkuma ir vērts atrast trīs rindkopas: piegāde, atgriešana, sūdzību kārtība. Īpaši, ja prece nāk no ārpus ES tirgotāja, piemēram, marketplace platformās, kur vienā lapā var būt simti pārdevēju.
Pirms spiest “apmaksāt”, palīdz īss kontrolsaraksts:
Piegādes termiņš un kas notiek, ja tas netiek ievērots.
Atgriešanas nosacījumi un kurā valstī prece jānosūta atpakaļ.
Vai cena ietver PVN un muitas maksājumus, ja sūtījums nāk no ārpus ES.
Kāds ir klientu atbalsta kanāls, nevis tikai “rakstiet mums formā”.
Ja noteikumos ir daudz miglas, bet reklāma sola “piegāde 24h”, parasti patiesība būs tuvāk noteikumiem.
Maksāšanas veids, kas sargā nervus
Kartes maksājums ir ērts, bet ne vienmēr gudrākais. Dažreiz drošāk ir maksāt ar virtuālo karti vai kontu, kurā netur lielu atlikumu. Latvijā daudzi izmanto atsevišķu karti tieši pirkumiem internetā, un uz to pārskaita summu tieši pirms pasūtījuma. Ja notiek noplūde, zaudējums ir limitēts.
Labi strādā arī e-maki, jo tie bieži neizpauž tirgotājam kartes datus. Tas ir īpaši ērti, kad jāmaksā par abonementiem, lietotnēm vai digitāliem pakalpojumiem, kur mēdz “pievilkt” automātisku atjaunošanu. Pirms piesaistes ir vērts iziet cauri iestatījumiem un pārbaudīt, kur var atslēgt automātiskos maksājumus.
Publiskais Wi-Fi un steiga ir slikta kombinācija
Kļūdas parasti notiek nevis krāpnieku “ģenialitātes” dēļ, bet tāpēc, ka cilvēks steidzas un lasa pa diagonāli. Lidostā pie vārtiem, kafejnīcā ar publisko Wi-Fi vai autobusā ar raustošu internetu viegli sajaukt adresi (viena burta atšķirība), nepamanīt, ka maksājuma logs atvērts no reklāmas, vai samaksāt vietnē, kur pārdevēja nosaukums nesakrīt ar gaidīto. Ja pirkums nav steidzams, drošāk ir samaksāt mājās uz sava interneta vai vismaz ar mobilo datu internetu.
Ja tomēr jāmaksā ceļā, der pāris “stop” noteikumi. Internetbanku un kartes maksājumus publiskā tīklā labāk neatvērt, pat ja šķiet, ka “nekas jau nenotiks”. Otrs risks ir steiga ar pogām: ja lapa ir lēna, nav vērts spiest “Reload” vairākas reizes, jo dubulti maksājumi bieži rodas tieši tā. Pirms apmaksas vienmēr paskaties uz adresi un vai tā sākas ar https un pārlūkā ir slēdzenīte. Papildu drošībai pirkumiem noder atsevišķa karte vai virtuālā karte ar nelielu limitu.
Ja kaut kas šķiet aizdomīgi, ko darīt uzreiz
Ja maksājums jau veikts un pēkšņi atnāk dīvains e-pasts par “papildu apstiprinājumu”, visdrošāk ir neklikšķināt, bet ieiet savā bankas lietotnē un paskatīties, vai ir kāda neatpazīta transakcija vai rezervācija. Ja ir, bankā karti var nobloķēt dažu sekunžu laikā. Ja pasūtījums ir marketplace platformā, pirmais solis ir atvērt strīdu tieši platformā, nevis sarakstīties ar pārdevēju ārpus sistēmas.
Droša apmaksa tiešsaistē izklausās sarežģīta tikai līdz brīdim, kad izveidojas ieradums pārbaudīt pāris lietas. Tas aizņem minūti, bet pasargā no vakara, kas beidzas ar zvanu bankai un “kā es uz to uzķēros”.
