Lauku meitas cielaviņas pašaustām drēbītēm
Svinot Dziesmu svētku 150. jubileju, Raiņa muzejā “Jasmuiža” no 29. jūnija līdz 31. augustam skatāma izstāde “Lauku meitas cielaviņas pašaustām drēbītēm”.
1888. gadā Rīgā notika III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, ar kuriem saistās topošā dzejnieka Raiņa jeb tajā laikā Pēterburgas Universitātes Juridiskās fakultātes absolventa Jāņa Pliekšāna pirmais dzejas krājums. 1888. gada maijā, saņēmis apliecību par Pēterburgas universitātes beigšanu, Rainis atbrauca uz Jasmuižu un jūnijā kopā ar māsu Doru ieradās Rīgā, lai apmeklētu III Dziedāšanas svētkus. Sekmīgi beidzis studijas, Rainis bija labā garastāvoklī, asprātīgs un zobgalīgs. Svētku iedvesmots, viņš uzrakstīja dzejoļu krājumu “Apdziedāšanas dziesmas III vispārīgiem latvju dziesmu svētkiem” (1889), kuru parakstīja ar pseidonīmu Jāns Jasenu Plikšis.
“Sacerētas tika apdziedāšanas dziesmas pa lielākai daļai Vasiļovā un Jasmuižā, Latgalē, bet kāda daļa radusies arī Rīgā, — visas tanī jautrajā pavaļas laikā, kad pēc universitātes beigšanas kādu pusgadu pavadīju tēva muižā un ciemojos arī Rīgā. Tā laika jautrība un bezbēdība atspoguļojas gaiši grāmatiņā, par kuru jautrākas es laikam neesmu vairs rakstījis,” atceras Rainis.
Daži pantiņi no šī dzejoļu krājuma klausāmi Dailes teātra aktrises Katrīnas Grigas izpildījumā.
Izstādi papildina Maijas Kulakovas darinātais 19. gadsimta otrās puses Krustpils novada tautastērps. M. Kulakova ir pedagoģijas maģistre, skolotāja, lektore, grāmatu autore, daudzu mācību grāmatu līdzautore, Tautas daiļamata meistare un vairāku tautas tērpu skašu laureāte. Viņa ir noaudusi daudzus metrus brunču auduma un neskaitāmas jostas.
Tāpat eksponēti Tautas lietišķās mākslas studijas “Dubna” speciāli šai izstādei austie plecu lakati.
Līvānu novads ir bagāts ar aušanas tradīcijām un šī amata pratējām. 1979. gada rudenī Līvānu aušanas pulciņam tiek piešķirts Tautas lietišķās mākslas studijas “Dubna” nosaukums. Tajā darbojas audējas, kas rūpējas par seno aušanas tradīciju saglabāšanu, pēta Latgalei raksturīgo etnogrāfiju un ieauž senās rakstu zīmes. Lielie plecu lakati ir tie, kur var izpausties visā krāsu dažādībā. Tāpēc lakatu nosaukumi rodas viegli. Līgavas lakats, Dzintarjūra, Māras lakats – tie ir daži no izstādē redzamajiem lakatiem, kurus darinājušas studijas audējas Elita Stikāne, Elza Lapiņa, Maija Kulakova un Svetlana Griga.
