Uzraudzības padome apstiprina Tieslietu akadēmijas izveides projektu

Pirmdien, 21.novembrī, uzraudzības padome apstiprināja, Tiesu administrācijas sagatavoto, projekta detalizēto aprakstu par Tieslietu akadēmijas izveidi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda ietvaros.

Projekta rezultātā tiks izveidots vienots tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un izmeklētāju (jautājumos, kas būtiski efektīvai tiesas procesa norisei) kvalifikācijas pilnveides mācību centrs – Tieslietu akadēmija. Tieslietu akadēmija kalpos par ilgtspējīgu un stabilu mācību sistēmas pamatu, nodrošinot iespēju ilgtermiņā plānot, izstrādāt un realizēt mācību programmas, tai skaitā, attīstot pētniecības virzienu un nodrošinot pamatu akadēmijas konkurētspējai Eiropas un pasaules līmenī.

Uzraudzības padome ir, tieslietu ministra izveidota, projekta pārraudzības institūcija, kura sastāv no Tieslietu ministrijas un Tieslietu padomes pārstāvjiem, kas pieņem stratēģiskus lēmumus attiecībā uz Tieslietu akadēmijas projekta ieviešanu un virzību, atbilstoši tieslietu jomas prioritātēm.

 Lai nodrošinātu Tieslietu akadēmijas mērķa grupu ciešāku iesaisti mācību vajadzību definēšanā un satura sagatavošanā, projekta sadarbības partneri ir Augstākā tiesa, Ģenerālprokuratūra un Iekšlietu ministrija.

Valstij ir svarīgi sekmēt stipru, kompetentu un neatkarīgu tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbību. Šobrīd esošā kvalifikācijas celšanas sistēma tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, prokuroru palīgiem un izmeklētājiem starpdisciplinārajos jautājumos ir fragmentēta, nav ilgtspējīga un efektīva. Tieslietu akadēmija būs pastāvīga un vienota kvalifikācijas pilnveides mācību institūcija, kura tiks veidota kā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Akadēmijas uzdevums būs nodrošināt, ka tiesu sistēmas profesionāļiem ir iespēja uzturēt un pilnveidot ar tiešajiem darba pienākumiem saistītas specifiskas zināšanas un prasmes. Ilgtspējīga, stabila un uz izcilību vērsta tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un izmeklētāju starpdisciplināros jautājumos, kas būtiska efektīvai tiesas spriešanai, kvalifikācijas celšanas sistēma ir nozīmīga efektīvas tieslietu sistēmas un tiesiskas valsts sastāvdaļa.

Tieslietu akadēmija īstenos kompleksu pieeju tiesu varas profesionālo kompetenču attīstībai, attīstot gan sākotnējās mācības (tajā skaitā mācības tiesneša un prokurora amata kandidātiem), gan kvalifikācijas pilnveides programmas, gan inovāciju, pētniecības un starptautiskās sadarbības kompetenci.

Lai nodrošinātu Tieslietu akadēmijas izveidi, projekta ietvaros plānotas šādas pamata darbības:

1.      esošās situācijas novērtējums (plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām)

2.      mācību programmu izstrāde (plānota 10 programmu izstrāde) un to ieviešana (tiks nodrošināta no 2023.gada otrā pusgada līdz 2026.gada pirmajam pusgadam, rīkojot līdz 300 mācību semināriem)

3.      mācību vides izveide – telpu pielāgošana, aprīkojuma nodrošināšana (līdz 2024.gada 4.ceturksnim)

Papildu informācija:

Tieslietu akadēmijas izveide tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas celšanai ir Tieslietu ministrijas prioritārais projekts Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plānā. Projektam paredzētais Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums plānots 7,5 miljonu eiro apmērā uz periodu līdz 2026. gadam. Plānots, ka Tieslietu akadēmija darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Tieslietu audita ietvaros 2021.gadā Valsts kontroles veiktās revīzijas “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” rezultātā tika konstatēts, ka vismaz 69% gadījumu no revīzijā analizētajām lietām konstatējams vienotas izpratnes trūkums (izmeklētāju un prokuroru, vai prokuroru vidū, vai starp prokuroru un tiesu), savukārt vismaz 37% gadījumu konstatējamas pieļautas kļūdas tiesību normu piemērošanā vai nepietiekama izpratne par pierādāmajiem apstākļiem konkrētā noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanai. Vienotas izpratnes trūkums par Krimināllikuma normu piemērošanu veicina kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem finanšu un ekonomikas jomā ieilgšanu un situāciju, ka līdzīgos vai salīdzināmos apstākļos vienā gadījumā personas tiek sauktas pie kriminālatbildības, citā – netiek.