Es arī esmu Latvija

Dejas māja KURTUVĒ Valmierā.

14.03. plkst. 17.00 laikmetīgās dejas izrāde “Es arī esmu Latvija”, horeogrāfs Vladimirs Goršantovs

Latvija ir viena no valstīm, kas pret LGBTQ+ kopienu vēl joprojām mēģina cīnīties. Spilgts piemērs tam ir 2023. gada 9. novembra Saeimas sēde, kurā tika pieņemts Dzīvesbiedru likums. Tajā politiķis Edgars Tavars izteicās, ka “partnerības institūta pamatmērķis ir viendzimuma locekļiem dibināt ģimeni [..], melone nav banāns, ābols nav bumbieris”. Šāds izteikums skaidri norāda uz neizpratni par LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem, kā arī par bailēm no netipiskas ģimenes. Vladimirs saka, ka tas kopumā norāda uz vēlmi it visus sabiedrības locekļus “ielikt vienādās kastītēs”, un vēlas atkal atgādināt par sabiedrībā iesakņojušiem stereotipiem par dzimumlomām un LGBTQ+ kopienu. Aizvien nākas dzirdēt, ka LGBTQ+ pārstāvji paši izvēlas savu seksualitāti, jo, piemēram, tas tagad esot stilīgi. Ja jau šādi par šīm tēmām tiek diskutēts Saeimā, kuru ievēl Latvijas sabiedrība, skaidrs, ka par šo tēmu ir aktuāli aizvien runāt. Ar savu darbu viņš vēlas pielikt roku homofobijas samazināšanai Latvijā.

Izrādes radošā komanda

Idejas autors, horeogrāfs un izpildītājs: Vladimirs Goršantovs
Kostīmu mākslinieks un scenogrāfs: Andris Kaļiņins
Skaņu režisors: Edvards Kurmiņš (DJ Puce)
Vizuālās identitātes autore: Katrīna Ieva
Producente: Anna Ulberte

14.03. plkst. 18.30 laikmetīgās dejas izrāde “Savējā un svešā”, horeogrāfe Marija Saveiko

Cik daudz mēs varam izvēlēties, kas esam, un cik daudz mūsos vienmēr paliks tas, kas bijis pirms mums? Žans Pols Sartrs ir teicis, ka “cilvēks ir tas, ko viņš pats no sevis izveido”, tomēr ikvienam no mums ir konkrēts sākumpunkts – ķermenis, vide, kultūra un tā brīža vēsturiskais konteksts, kurā piedzimstam. Vai iespējams pilnībā atbrīvoties no tā, kas mūs veidojis? Kā savu dzīvi izjūt cilvēks, kas ir piederīgs divām kultūrām, divām valodām?

Laikmetīgās dejas izrādē “Savējā un svešā” horeogrāfe un dejotāja Marija Saveiko, apvienojot kustību, dzīvo mūziku un gaismu, dalās personīgajā pieredzē par savu identitāti un piederības izjūtu Latvijā. Marija nāk no krievu-baltkrievu ģimenes, ir uzaugusi Latvijā – valstī, kuras brīvība ir tikpat jauna kā viņas paaudze. Šodien viņa dzīvo laikā, kad Krievijas karš Ukrainā vēl vairāk Latvijas kultūrtelpā saasinājis tā saukto “nacionālo jautājumu”. Šī izrāde ir Marijas personīgā refleksija par sevis meklējumiem laiktelpā, kurā satiekas dažādi skatpunkti, identitātes un kultūras.

Mēs dzīvojam laikā, kad pasauli šķeļ konflikti, kad senie jautājumi par to, kas ir “mūsējie” un kas – “svešie” –, atkal un atkal atgriežas. Varbūt svešais nav kāds cits? Varbūt reizēm svešais ir tas, kurš pats sevi par tādu uzskata? Vai piederība ir kaut kas, ko mums piešķir citi, vai arī tā ir izvēle, kas dzimst mūsos pašos?

Pēc izrādes skatītāji ir aicināti uzkavēties uz sarunu ar radošo komandu, lai reflektētu par redzēto.

Izrādes radošā komanda

Horeogrāfe un izpildītāja: Marija Saveiko
Mūzikas autors un izpildītājs: Kārlis Matīss Zitmanis
Dejas dramaturģe: Annija Broniča
Māksliniece: Kaiva Kumerova
Gaismu mākslinieks: Niks Cipruss
Producents: laikmetīgās dejas apvienība “SIXTH”, Anna Ulberte
Līdzproducents: Ģertrūdes ielas teātris