Izstādes “Punkts. Kādas personības noriets” atklāšana 2025

24. septembrī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, tiks atklāta izstāde “Punkts. Kādas personības noriets”. Tā mēģinās sniegt ieskatu rakstnieka pēdējo dzīves gadu aizkulisēs – drūmajā, vienmuļajā un nolemtības pilnajā cietumā, kuru Andrejs Upīts pats sev bija radījis un lielā mērā izvēlējies kā savas dzīves norietu.

Izstādes autors ir literatūrzinātnieks, muzeja vecākais speciālists Arnis Koroševskis, savukārt mākslinieks – Kristians Brekte.

Par izstādi Arnis Koroševskis stāsta: “Andrejs Upīts nav nomiris tikai vienu reizi. Pirmoreiz viņu apglabāja 1919. gadā – juku laikā, kad, mainoties varām Rīgā, kļūdaini tika izplatīts viņa nekrologs. Otro reizi Andrejs Upīts gandrīz vai aizgāja mūžībā Centrālcietumā 1920. gada pavasarī vai vasarā, kad tur atradās ieslodzījumā par sadarbību ar komunistisko varu un bija pakļauts nāvessoda spriedumam. Trešo reizi Andrejs Upīts kā talantīgs rakstnieks nomira pagājušā gadsimta 40. gados, kad, vēl spēdams izlietot pēdējās mākslinieciskās iedvesmas paliekas, radīja dažus būtiskus un paliekošus literārus darbus, taču jau daļēji savu rakstnieka talantu bija pakļāvis tālaika nomenklatūras programmai un metodēm. Piekto reizi rakstnieks gandrīz mira, piedzīvodams insultu Staļina valdīšanas laika izskaņā 1952. gadā. Sesto reizi Andrejs Upīts pats sev kā talantīgam rakstniekam pielika punktu 60. gadu vidū, gatavodams tendenciozo literatūrkritisko apceri “Bezsaules noriets”. 1970. gada 17. novembrī Andrejs Upīts nepilnu 93 gadu vecumā aizgāja mūžībā. Mūža pēdējos 25–30 gados viņš izdarīja visu iespējamo, lai uz visiem laikiem sabojātu savu ievērojamā latviešu literāta vārdu un biogrāfiju.
Vai tas bija tā vērts? Kā rakstnieks jutās, dzīvoja un strādāja mūža pēdējos gados? Viennozīmīgas atbildes nav.”

Izstādes mākslinieks Kristians Brekte uzsver: “Izstāde atbalso mūsdienu cilvēka traģēdiju – ilūziju par pārākumu un attīstību, kas pārtop vientulībā un tukšumā. Upīša pseidonīmi kļūst par maskām, bet centrā paliek viņa nāves maska – atgādinājums, ka ne ideoloģija, ne zināšanas mūs neglābj no galīguma.”

Izstāde sniegs ieskatu Andreja Upīša pēdējo dzīves gadu noskaņās: konformisma un labi nodrošinātu dzīves apstākļu laikmetā, bet vienlaikus – smagnējā un smacējošā klusumā, sociālistiskā reālisma žņaugos, izolētībā un, iespējams, daļējā ārprātā. Izstādes apmeklētājiem tiks sniegta iespēja tuvāk un plašāk iepazīt grāmatas “Bezsaules noriets” (1967) tapšanas apstākļus un daudzas citas ar Andreja Upīša personību mazzināmas vai nezināmas nianses.

Izstāde skatāma no 2025. gada 25. septembra līdz 2026. gada 31. janvārim.

Izstāde tapusi ar Kultūras ministrijas atbalstu.