No letu zemes

Piedalās:

Latvijas un Lietuvas apvienotais 200 dziedātāju koris,
Ventspils kamerorķestris,
teicēja Zane Jančevska,
diriģenti Rasa Gelgotiene, Regina Maleckaite, Judita Kiaulakite, Sandra Rimkute-Jankuviene, Ilze Valce, Aigars Meri.

Programmā:

Jēkabs Jančevskis / oratorija "No letu zemes",
Konstantīns Mikolajs Čurļonis,
Jozs Gudāvičs,
latviešu un lietuviešu tautasdziesmu apdares.

14. septembrī plkst. 13.00 koncertzālē "Latvija" izskanēs vērienīgs lielkoncerts "NO LETU ZEMES. Baltu vienības diena", kas veltīts latviešu un lietuviešu tautu kopīgajam kultūras mantojumam un Baltu vienības dienas svinībām.

Lielkoncertā piedalīsies vairāk nekā 200 dziedātāju no Latvijas un Lietuvas, Ventspils kamerorķestris, teicēja Zane Jančevska, diriģenti Rasa Gelgotiene, Regina Maleckaite, Sandra Rimkute-Jankuviene, Judita Kiaulakite, Ilze Valce un Aigars Meri.

Baltu vienības dienas koncerta centrālais notikums būs komponista Jēkaba Jančevska oratorijas "No letu zemes" atjaunotās versijas atskaņojums, godinot vēstures notikumus, kas savijuši abu tautu likteņus. Koncertā izskanēs veltījums ievērojamam lietuviešu komponistam un gleznotājam Konstantīnam Mikolajam Čurļonim, kuram šogad atzīmējam 150 gadu jubileju, kā arī latviešu un lietuviešu tautasdziesmas.

Baltu vienības diena tiek atzīmēta par godu 1236. gada Saules kaujai – nozīmīgam notikumam baltu tautu vēsturē, kas simbolizē latviešu un lietuviešu priekšteču drosmi un vienotību. Baltu vienības diena kopš 2000. gada tiek oficiāli svinēta gan Latvijā, gan Lietuvā, atgādinot par abu tautu kopīgajām saknēm. 

Jēkaba Jančevska oratorija "No letu zemes" ir muzikāls piemineklis baltu tautu vēsturei, kas caur astoņām daļām stāsta par latviešu un lietuviešu kopīgajām saknēm. Stāsta centrā ir nostāsts par Lietuvas pirmā kronētā karaļa Mindauga sievu Martu (Mortu) no mūsu zemes, no Latgales Madelāniem. Martas dzīves ceļš simbolizē abu tautu savstarpējo saikni. Skaņdarba autores ir Eva Mārtuža un Zane Jančevska, dzejas autore – Lelde Stumbre. Oratorijā vijas vēsturiski patriotiskas tēmas, kā arī vīrišķā un sievišķā pretnostatījums – vīru tiekšanās pēc varas un sieviešu ilgas pēc miera, lai saglabātu ģimeni.

Vēstures dokumentos teikts, ka Mindauga un Martas kronēšana notikusi 1253. gada 6. jūlijā. Šis darbs ir kā godinājums mūsu tautu senčiem pagātnē un Baltijas tautu vienotībai, draudzībai tagadnē un nākotnē. Mindaugs bija Lietuvas valdnieks un karalis, kurš pazīstams ar Lietuvas zemju apvienošanu vienā valstī un cīņu pret Zobenbrāļu ordeni. Ļaudis stāsta, ka Mindaugs miris Aglonā, jo ceļā pie sievas vecākiem viņu un divus viņa dēlus nogalinājuši sazvērnieki. Mindauga kapavieta, iespējams, atrodas zem Aglonas bazilikas, kur 13. gadsimtā bijis kapulauks. 17. gadsimtā luterāņu mācītājs Rīvijs radījis hroniku, kurā ir minēts, ka Aglonā, nojaucot kādu nezināmu celtni, kas ir līdzinājusies tornim, ir atrasta marmora plāksne, uz kuras ir bijis uzraksts latīņu valodā, ka šeit ir apglabāts Lietuvas valdnieks Mindaugs. 2015. gada 20. septembrī Aglonā tika atklāts piemineklis Mindaugam un Martai.

Lielkoncertā "NO LETU ZEMES. Baltu vienības diena" piedalās Šilales kultūras centra jauktais koris “Medvėgalis” (diriģente Sandra Rimkutė-Jankuviene), Šilales kultūras centra jauniešu koris “Cantando” (diriģente Sandra Rimkutė-Jankuviene), Viļņas Kultūras centra LRT jauniešu koris (diriģente Regina Maleckaite), Viļņas Universitātes akadēmiskais koris “Gaudeamus” (diriģente Rasa Gelgotiene) un Klaipēdas Zvejnieku kultūras nama sieviešu koris “Dangė” (diriģente Judita Kiaulakytė), Ventspils Kultūras centra jauktais koris "Līvzeme" (diriģente Astra Plostniece), SIA "Kurzemes filharmonija" jauktais koris "Ventspils" (diriģentds Aigars Meri), Ventspils Kultūras centra sieviešu koris "Venda" (diriģente Rudīte Tālberga), RTU Liepājas akadēmijas sieviešu koris “Atbalss” (diriģente Ilze Valce), Ventspils Kultūras centra jauktais koris "Kaiva" (diriģente Ginta Rūse), Liepājas Tautas māklas kultūras centra jauktais koris “INTIS” (diriģente Ilze Valce).

Koncerta norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Kultūras centrs, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs, Lietuvas Valsts Kultūras padome un Lietuvas Koru savienība.