Putras diena. Veļu vakars

Putra ir latviešu tradicionālākais ēdiens. No veco laiku pūteļa līdz mūsdienu debesmannai. Kādas tik tās putras mums nav bijušas: aklā putra, bukstiņputra, cērpu un melnās sulas putra, grūdenis, ķura, mīcene, mērcputra, mietiņputra, muncis un nātnene, pencis un pepe, pļepene, pusķeska, pusnātnene, rudzenīca, skābputra un saldinātā putra, svilpene, šķiedene, študzene un taucene, tīre, tume, zīdenis un zirņenīca, žurbīte, un gan jau vēl kāds vārds tai ir dots. Kādu no tām dos nogaršot mūsu dižsaimnieces.

Kad naktis kļūst garākas par dienu un pār zemi nolaižas migla, ir pienācis veļu laiks. Atdarās vārti, un ciemos ierodas senču gari – veļi, saukti arī par iļģiem, paurīšiem, vecīšiem, ķauķiem, urgučiem, māžekļiem. Tad saimniekam ir jārīko veļu mielasts. Iestājoties krēslai, Hernhūtiešu namā dziedāsim un godināsim mūsu senčus.