“Savējie. Aleksandra Štrāla portreti"

Svinot mākslinieka Aleksandra Štrāla 145. jubilejas gadu, Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) 8. maijā plkst. 15.00 notiks portretu izstādes “Savējie. Aleksandra Štrāla portreti” atklāšana. Izstāde būs apskatāma līdz 29. jūnijam.

Izstādē “Savējie” Jāņa Akuratera muzejā būs redzami Aleksandra Štrāla pašportreti, brāļa Kārļa Štrāla, Edvarta Virzas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Akuratera, Kārļa Jēkabsona u.c. portreti. Tā nav nejaušība, ka portretējamo personību lokā ir daudz Aleksandra draugu no rakstnieku vidus: bieži vien, pietrūkstot līdzekļiem algot modeļus, mākslinieks lūdza pozēt savus tuvākos draugus. “Taču drīzāk bija vēl kāds cits motīvs. Iespējams, tā ir bijusi apzināta vēlme dokumentēt savus talantīgos laikabiedrus. Šī savstarpējā interese māksliniekiem par rakstnieku daiļradi un personībām un arī rakstnieku – par mākslinieku radīto, kā arī sava veida brālības jeb “savējo” izjūta īpaši izveidojās 20. gadsimta sākumā un jo sevišķi žurnāla “Dzelme” iznākšanas laikā, kad par šī žurnāla redakciju kļuva brāļu Štrālu dzīvoklis Avotu ielā, kur ik dienas iegriezās un bohēmisko gaisotni veidoja rakstnieki, mākslinieki, aktieri,” stāsta izstādes veidotāja Maira Valtere.

Senākais līdz mūsdienām saglabājies gleznotais Jāņa Akuratera portrets ir Aleksandra Štrāla 1914. gadā radītais. Šobrīd tas atrodas privātkolekcijā. “Tieši šis portrets rosināja izstādes ideju – ieraudzīt plašāk mākslinieka devumu portretu žanrā. Aleksandra Štrāla daiļradē visbiežāk izceļ viņa Daugavas ainavas, un viņš ir dēvēts gan par “Daugavas krāsu dzejnieku”, gan “Daugavas tulkotāju”. Būdams plostnieka dēls, šīs upes dzīvi, tās skaistumu, varenumu un stihisko spēku viņš bija iepazinis jau kopš agras bērnības. Tādēļ arī viņa gleznās tā atklājas bagātīgā ekspresijā. Taču līdzās devumam ainavu glezniecībā, nozīmīgu vietu mākslinieka daiļradē ieņem arī portreti,” piebilst Valtere.

Mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš žurnālā “Sauksme” 1946. gadā apcerē par Aleksandru Štrāla portretiem raksta: “Še ir gan nelieli uzmetumi, gan nobeigtāki veikumi. Vienos pārsvarā gleznieciskas problēmas, otros – reālistisks tēlotās personības raksturojums. Starp portretējamām sastopam rakstniekus un kultūras darbiniekus: K. Jēkabsonu, Ed. Virzu, K. Skalbi, R. Blaumani, P. Rozīti, K. Štrālu, J. Jaunsudrabiņu, V. Zeltiņu, J. Dombrovski u. c.” Īpaši Siliņš izceļ laiku, ap 1914. gadu, kad tapis arī Jāņa Akuratera portrets: “Štrāls še gleznieciskos centienus kāpina krāsu ziedā, brīvi pārveidodams redzamību. Šai virzienā bija daži interesanti veikumi, bet karš šos meklējumus pārtrauca.”

Aleksandrs Štrāls (12.06.1879.–7.10.1947.) dzimis Daugavas plostnieka, ādmiņa ģimenē. Beidzis pareizticīgo draudzes skolu Stukmaņu pagastā (1892). 1898. gadā dažus mēnešus apmeklējis E. Kuraua un K. Pasila daiļkrāsošanas darbnīcu. Mācījies V. Blūma mākslas skolā Rīgā (1899–1902), īsu laiku Ķeizariskajā Mākslas veicināšanas biedrības skolā Pēterburgā (1902).

Jāņa Akuratera muzejā izstādē “Savējie. Aleksandra Štrāla portreti” būs eksponēti mākslinieka darbi grafikā un glezniecībā no Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja “Kalna Ziedi”, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas un privātkolekcijām.

Izstādes atklāšana 8. maijā plkst. 15.00. Izstādes atklāšanā piedalīsies Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas audzēkņi.

Pasākums tiks fotografēts. Foto un videomateriāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.