Valsts svētku koncerts. Latvijai 106

Deja ir nebeidzamas aprites simbols – te ir kustība un dzīvība. Lai nu kā ar to dziedāšanu, bet tā gan liekas, ka (jo īpaši beidzamajos gados) varbūt pat vairāk esam dejotāju tauta. 

“Vai, kājiņas, man’ kājiņas,

Dancot gribu, dancot gribu!

Kur tie mani bāleliņi,

Ka tie mani diet neveda?”

 2024. gadā Latvijas dzimšanas dienu svinēsim ar simfoniskajām dejām. Liepājas Simfoniskā orķestra priekšā stāsies Ainārs Rubiķis, un viņš ir izvēlējies virkni Latvijas komponistu orķestra deju, kurām visdažādākās saknes.

Būs arī stāsts, turklāt divējāds: koncerta pirmo daļu caurvīs Oresta Silabrieža rakstītas etīdes par deju Latvijas un latviešu likteņos, savukārt koncerta otrajā daļā skatīsimies, kā ar mūziku mijiedarbojas lieliskā videomākslinieka -8 rakstu un krāsu horeogrāfija. 

-8 bijis Liepājas teātra videomākslinieks un Liepājas Universitātes docētājs, patlaban brīvmākslinieks, veidojis video daudzām izrādēm Liepājas teātrī, Dailes teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Riharda Dubras operas “Suitu sāga” uzvedumam, Liepājas amatiermākslinieku koncertam “Saules pielijuši” (2023), vairākkārt nominēts “Spēlmaņu nakts” balvai, ieguvis titulu “Gada liepājnieks 2015”. 

Skatuves dejas klasika ir Jurjānu Andreja četrdaļu cikls, kur goda vietā ir slavenās pāru dejas “Jandāls” un “Ačkups”. Līdzīgā stilā komponējis Jānis Ķepītis, kura svītu vainago teju ikvienam zināmā zināmā meldija “Es mācēju danci vest”. No Emiļa Melngaiļa iedvesmojies Edmunds Goldšteins, kurš zīmējis daudzkrāsainas ainas iz Mērdzenes gadatirgus Latgalē. Tautiskā garā rīkojies arī mūsu ievērojamais Liepājā dzimušais komponists Tālivaldis Ķeniņš, savu “Tautas deju un fūgu nr. 2” sacerot. Ar savu raksturīgo humoru Pēteris Plakidis darinājis “Dziedošo prelūdiju un dancojošo fūgu”, kur visam galā kā tāds lauku dieviņa smaids uzplaiksnī “Tūdaliņ, tagadiņ” motīvs. 

Elegantas dāmas un iznesīgi kavalieri sveču tūkstošu gaismā satiekami gaisīgā dejā Imanta Kalniņa Sestās simfonijas III daļā “Balle pilī”. Jāzeps Mediņš savu “Fantastisku valsi” radījis mirdzošu kroņlukturu un spocīgu pusnakts ēnu saspēlē. Ģederts Ramans “Valsi ekspromtu” komponējis ar pirmās iemīlēšanās svaigumu. Visubeidzot Romualds Kalsons ar kino klasiku – “Tango” no Dzidras Ritenbergas filmas “Šīs bīstamās balkona durvis”.

Piedalās:

Liepājas Simfoniskais orķestris

Diriģents Ainārs RUBIĶIS

Videomākslinieks -8

Orests SILABRIEDIS – teksti