Zinātniskie lasījumi “Aizliegts nav atļauts”

“Cenzūras klātbūtne ir bijusi ārkārtīgi aktuāla gan Aspazijas dzīves laikā, gan pēc dzejnieces nāves. Kamēr Rainis Latvijas PSR “kļūst” par vispāratzītu revolucionāru dzejnieku, Aspazija, cik vien tas bijis iespējams, Padomju Savienības literatūras vēsturē tiek marginalizēta un dēvēta vien par “Raiņa atraitni”, nevis izcilu latviešu rakstnieci. Latvijas vēstures notikumi ir veidojuši mūsdienu demokrātiskās sabiedrības domas ievirzi un, lai arī Aspazijas personība un daiļrade kopš neatkarības atgūšanas tikusi mērķtiecīgi atjaunota, mūsdienās brīžos, kad māksla, literatūra vai citas kultūras sfēras kļūst neērtas un provokatīvas, sabiedrībā aktivizējas asa cenzūra,” stāsta muzeja speciāliste Ieva Aizpure.

Zinātniskie lasījumi “Aizliegts nav atļauts” plašākā vēsturiskā skatījumā aplūkos cenzūras procesus no Aspazijas laika līdz mūsdienu aktuālajiem procesiem. Tie turpinās Raiņa un Aspazijas mājā skatāmās izstādes “Aizliegtā modernitāte Raiņa un Aspazijas bibliotēkā” ieskatu arvien aktuālajā tēmā par varas un kultūras attiecībām un aicinās lūkot, kā vēsture ietekmē mūsdienu izpratni par literatūras un citu kultūras sfēru attīstību.

Zinātniskos lasījumus atklās Memoriālo muzeju apvienības direktores Ritas Meinertes uzruna. Raiņa un Aspazijas muzeja pētniece Solvita Lapiņa ar priekšlasījumu “Aspazija Padomju Latvijā” referēs par to, kā padomju periodā Aspazija kļūst par marginalizētu personību un dzejnieci. Andreja Upīša pētnieks un rakstnieks Arnis Koroševskis ar priekšlasījumu “Andrejs Upīts: no nolieguma līdz aizliegumam” vēstīs par Andreja Upīša saskari ar cenzūru un neviennozīmīgās personībās vērtējumu mūsdienās. Raimonds Ķirķis stāstīs par izstādi “Aizliegtā modernitāte Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”, kas šobrīd aplūkojama Raiņa un Aspazijas mājā un sniedz ieskatu arvien aktuālajā tēmā par varas un literatūras attiecībām. Neatkarīgā kuratore, pētniece un mākslas kritiķe Maija Rudovska ar priekšlasījumu “Cenzūra laikmetīgajā mākslā” tuvāk aplūkos aktuālos cenzūras procesus mākslā. Mūsdienu filozofs un rakstnieks Ilmārs Šlāpins uzstāsies ar priekšlasījumu “Aizliegtās grāmatas mūsdienu pasaulē”, kurā aplūkos “PEN International” uzmanības lokā esošus mūsdienu autorus, kuri šobrīd ir vajāti un kuru grāmatas – aizliegtas aktuālo politisko procesu dēļ. Tāpat I. Šlāpins reflektēs par šobrīd notiekošo Krievijā gan attiecībā uz antikremlisko literatūru, gan cīņu par “tikumību”.

Pēc zinātniskajiem lasījumiem Raiņa un Aspazijas muzeja ilggadēja speciāliste un grāmatas “Aspazija. Rainis. Nams” (Madris, 2022) autore Gaida Jablovska pastāstīs par Raiņa un Aspazijas māju – muzeju, kam šogad aprit 30 gadu.

Pasākums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.