Mazjumpravas muižas koncerts | Rīgas svētki 2020

Ieskandinot Rīgas svētkus Mazjumpravas muižā, uz samtainās balss īpašnieces Anta Eņģele koncertu tiek aicināti gan tuvākās, gan tālāku Rīgas apkaimju iedzīvotāji. Koncertā dziesminieces izpildījumā skanēs senās Rīgas tautasdziesmas un dziesmas par Rīgu.

Mazjumpravas muižas dzirnavu ēka atvērta apmeklētājiem no 15.00.

15. augustā: 
BRĪVDIENA MAZJUMPRAVAS MUIŽĀ:
11.30 Leļļu teātra izrāde visai ģimenei “Pasaka-Asaka”. Izrādes autori Laila un Jānis Kirmuškas aicina uz tikšanos ar zināmiem un nezināmiem pasaku varoņiem. Dosimies raibi raibos piedzīvojumos pasaku zemē. Četri gadalaiki - četras pasakas!
13.00–15.30 Izzinoša orientēšanās spēle “Iepazīsti Mazjumpravas muižu”. Orientēšanās spēli organizē biedrība “Rīgas Mazjumprava”, aicinot iepazīt Mazjumpravas muižas apkārtni un vēsturi, rodot atbildes uz spēlē uzdotajiem jautājumiem, gūstot neaizmirstamu jaunatklājēja prieku. Lai piedalītos spēlē, nepieciešams mobilais telefons ar interneta pieslēgumu.
11.00–18.00 Radošas aktivitātes Mazjumpravas muižā. Izzinošas spēles, izglītojošas un sportiskas aktivitātes visai ģimenei, iepazīšanās ar Mazjumpravas muižas dzirnavu ēkā esošo ekspozīciju.
17.30 Vjačeslava Mitrohina koncerts.
Mazjumpravas muižas dzirnavu ēka atvērta apmeklētājiem no 13.00.

16. augustā:
RĪGAS TĒLS LATVIJAS MĀKSLĀ
Stāsta mākslas vēsturniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktore Edvarda Šmite.

Rīgas svētkos atskatīsimies, kādu mūsu pilsētu redzēja un atveidoja mākslinieki, kuri strādājuši pirms mums. Visvairāk materiāla, protams, saglabājies par 19. un 20. gadsimtiem.

Rīgas tēlu jau kopš 16. gadsimta raksturo tradicionālais pilsētas siluets ar baznīcu torņiem skatā no Daugavas kreisā krasta. Šis skats saglabā nozīmi līdz pat mūsu dienām. Tāpat māksliniekus piesaistījuši Vecrīgas skati – 18. gadsimta beigās tos zīmēja Johans Broce, 20. gadsimta otrā pusē – Jānis Brekte un daudzi citi. Laika gaitā Rīga auga, un mākslinieki atrada arvien jaunas tēmas.

19. gadsimta pirmās puses Rīgu, pilsētas tradīcijas (Umurkumuru, Zāļu tirgu u.c.) un iedzīvotājus redzam tolaik tik populārajās litogrāfijās. Kopš 19. gadsimta beigām, kad sevi pieteica topošā latviešu māksla, un mākslinieku pulciņš "Rūķis", Rīgas tēls kļuvis par nozīmīgu mūsu mākslas daļu. Konrāds Ubāns gleznojis Pārdaugavu, tolaik tālu nomali, Nikolajs Kūlaiņa nozīmīgākie darbi rāda Rīgu naktī, Daina Riņķe un Juris Baklāns savos darbos saglabājuši pilsētas 1970.-1980.gadu ritmus. Mūsdienu rīdziniekus sen zināmās pilsētas vidē glezno Andrejs Bovtovičs. Stāstījumā ietverti arī Latgales priekšpilsētas un kādreizējās "Maskačkas" skati, kas saglabājušies mūsu mākslas mantojumā.

Mazjumpravas muižas dzirnavu ēka atvērta apmeklētājiem no 16.00.