Franču uzņēmēja viedoklis Latvijā: “ofšoras” drīzumā pazudīs, jo tās aizstāj biznesu pārvietošana iekš ES – un tas ir labi

"Skandāli, sodi, pastiprināta valsts iestāžu uzraudzība, liela apmērā zādzības un dažādi liegumi ar likumu – ar to asociējas vārds "ofšoras" pēdējo gadu laikā", uzskata franču uzņēmējs Latvijā, Frenks Le Mareks – viņam pieder grāmatvedības ārpakalpojumu un konsultāciju bizness tepat, Rīgā. "Viss dēļ nenomaksātiem nodokļiem un lielu korporāciju vēlmēm slēpt patiesos ienākumus. Uz šo brīdi, situācija mainās. Biznesus sāk optimizēt legālā veidā - pārvietot iekš Eiropas Savienības, meklējot izdevīgas un pamatotas ekonomiskās zonas".

Kāda ir Jūsu attieksme pret ofšoram?

Man nav “īpašās” attieksmes. Katrs uzņēmējs vai nu zina, vai nu vismaz dzirdējis, kas ir ofšoras. Mūsdienās ofšoras ir finanšu instruments, ar kura palīdzību var nokārtot finanšu attiecības un darījumus. Pareizāk sākot, darījumus noslēpt. Manā uztverē, tas ir signāls, ka valsts iekšējā ekonomiskā sistēma nesniegt biznesiem pietiekošas iespējas, lai tās nevajadzētu meklēt aiz valsts robežām.

No vienas puses, vienmēr labi, kad pieņem jaunus likumus. Tajā pat laikā, tas bieži vien ir stāsts par populismu. Pasaulē nav tādas valsts, kur populisms nebūtu, ja nu vienīgi Ziemeļkorejā (smejas). Jāatzīst, ka arī populistisku uzskatu ietekmē, pieņem labas un sabiedrību atbalstošās likuma normas. Sliktākais ir, ja cieš mazais un vidējais bizness. Lielas korporācijas vienmēr rīkojas pārdomāti. Gan jau, ka saistībā ar ofšoru pārmaiņām, tie jau iepriekš spējuši spert “pareizos” soļus.

Kā ofšoras saistās ar Jūsu pieminēto biznesa pārcelšanu?

Viss ir loģiski - viens finanšu instruments tiek aizstāts ar citu instrumentu. Ja ofšoras izmantot vairs “nav labi”, uzņēmēji domā par citām, alternatīvām iespējām. Un biznesa pārcelšana iekš Eiropas Savienības ekonomiskās zonas – viena no šādām iespējām.

Ir labi, ja vienkopus ar ierobežojumiem, starpvalstu attiecībās paredz arī jaunas, atvieglojošas normas. Tādas, starp citu, ES ekonomikā jau pastāv lielā mērā. Taču atkārtošos – ofšoras ir signāls, ka pastāv nepietiekošā mērā. Ja ES valstu ekonomikas un uzņēmējdarbības vide netiks nepārtraukti uzlabota, gan jau uzņēmēji atradīs arī citus veidus, kā kārtot attiecības savā starpā. Pirmkārt iet runa par tādiem projektiem, kas bieži vien norit, izmantojot ofšoru sniegtās iespējas. Startapi, e-komercijas platformas un līdzīgie.

Tātad, pārceļot biznesu, arī iespējams optimizēt nodokļu un sociālo izmaksu fondus, izvairoties no iekļūšanas ēnu ekonomikā un nodokļu inspekciju sankcijām?

Jā. Eiropas Savienības starpvalstu biznesa vadīšanas labās prakses pamatā vienmēr ir bijis godīgums, atvērtums, dažādi nodokļu atvieglojumi. Ceru, ka arī pēdējā laikā pieņemtie likumi veicinās to pašu.

Biznesa pārcelšanas iespēja – viennozīmīgi laba attīstības tendence tiem, kuri pieturās pie godīgās komercprakses un vēlās gan labi pelnīt, gan maksāt nodokļus un ievērot darba aizsardzības normas. Šāda rīcība ir attīstītās ekonomiskās vides iezīme, kurā uzņēmēji analizē “baltās” ekonomikas iespējas, pirms meklēt “ko citu”. Paskatieties, kas notiek pasaulē! Jūs sapratīsiet, ka c itās ekonomiskajās zonās līdzīgas informācijas aprites starp valstīm un finanšu iestādēm nebūs. Tā ir arī ES priekšrocība.

Vai uz šo brīdi saskatāma biznesu pārcelšanas pieaugošā tendence? Vai tā ir tikai nākotne?

Tā ir tagadne, kas iesākās pēc pēdējiem ofšoru skandāliem. Atkārtošos – uzņēmējdarbība nestāv uz vietas. Vienmēr tiek rasti jauni, racionāli instrumenti, kas optimizē biznesu. Algas, nodokļus, konkurētspēju.

Vai saskatāt arī citas pozitīvas pārmaiņas, saistībā ar biznesa pārcelšanu iekš ES?

Man - kā uzņēmējam (smejas), tas ir bizness. Mēs uzkrājam informāciju par nodokļu sistēmām un likumdošanu dažādās ES valstīs, spējam atbalstīt uzņēmējus, sniedzot nepieciešamo informāciju, kā arī iepazīstināt ar partneriem citās valstīs “vienā pieturas punktā”. Piemēram, Latvijā. Un tas patiešām ir svarīgi.

Biznesa pārcelšana ir pilnīgi legāla iespēja celt konkurētspēju. Eiropas Savienība slēdz izdevīgus ekonomiskus līgumus ar citām ekonomiskām zonām, vēl dažas nedēļas atpakaļ tā, piemēram, notika ar Japānu.

Likumi iekš Eiropas Savienības, pat ja tie ir strikti, spēj nest labumu. Ekonomiski attīstīto valstu uzņēmēju atbalsta programmas, piemēram Vācijas un Francijas, nemitīgi atbalsta mazo un vidējo biznesu. Ar dotācijām, fondiem… Tieši šāda likumdošana nepieciešama visās ES valstīs. Tad būs mazāk ofšoru, un būs vairāk legāli optimizētu biznesu.

Es pētu pārcelšanu piemērus ikdienā, piedalos tajos, un teikšu Jums – tie ir labi pārdomātas uzņēmējdarbības paraugi. Es palīdzu un atbalstu gan tautiešus no Francijas, gan Latviešu uzņēmējus, gan uzņēmējus no citām Eiropas Savienības valstīm.

Galu galā, tas ir bizness. Biznesam jābūt konkurētspējīgam, ienesīgam, jāspēj spert drosmīgi soļi, arī citos tirgos. Eiropas Savienības ekonomika ir veiksmes stāsts pasaules ekonomikā, pat ja daudzi to nevēlās atzīt. Mūsu kopīgais mērķis ir turpināt šo veiksmes stāstu.

Informācija sagatavota sadarbībā ar komunikāciju aģentūru "Advanced Learning & Communications" un “RATIO INTERNATIONAL” biroju:

Agnija Zvirbule – RATIO Latvijas biroja vadītāja

Dmitrijs Krasnovskis – RATIO starptautisku komunikāciju vadītājs

Frenks Le Mareks – CEO