Saeima nodod izskatīšanai likumprojektu par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu
Ceturtdien, 15. septembrī, Saeima nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu, kas paredz nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu.
Likumprojekts balstīts uz 2012. gada 18. februārī tautas nobalsošanā par divvalodību Latvijā pieņemto lēmumu, ka krievu valoda nav otra valsts valoda. Izmaiņas paredz izskaust nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus valsts valodai izmantot arī krievu valodu, kā arī nodrošināt iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu vai apgūt to. Līdzšinējā prakse liecina, ka krievu valodā runājošām personām nav motivācijas mācīties valsts valodu, jo visus galvenos pakalpojumus tās var saņemt krievu valodā.
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Lai izskaustu divvalodību un novērstu Latvijas okupācijas laikā radušos krievu valodas dominanci, mēs virzām likumprojektu, kas nodrošinās latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietojumu publiskajā telpā un darba vidē. Ceru, ka 13.Saeima to pieņems tās pilnvaru laikā.”
Likumprojekts regulē tādu valodas lietošanu, kad pakalpojuma saņemšanai informāciju sniedz divās valodās – latviešu un krievu. Piemēram, tirdzniecības vietā papildus uzrakstam latviešu valodā ir atrodams uzraksts arī krievu valodā vai tīmekļvietne ir divās valodās, korespondence pakalpojuma saņēmējiem ir uz vienas lapas puses latviešu, uz otras – krievu valodā.
Tieslietu ministrija uzsver, ka likumprojekts neliedz pakalpojuma saņemšanas vietā ar klientu sarunāties arī krievu valodā vai adresēt klientam korespondenci personīgi krievu valodā, ja klients ir uzdevis jautājumu krievu valodā.
Tāpat personām būs tiesības saņemt informāciju svešvalodā, piemēram, ārkārtējās situācijas, avārijas vai nelaimes gadījumā vai jebkurā gadījumā, kad jānovērš apdraudējums personas dzīvībai vai veselībai, vai gadījumos, kad novērš vai atklāj noziedzīgus nodarījumus.
Likumprojekts neparedz atcelt vai ierobežot tiesības un garantijas, ko paredz, piemēram, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, Civilprocesa likums, Farmācijas likums, Ārstniecības likums, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, Izglītības likums, Patvēruma likums, vai normatīvie akti, kas paredz, piemēram, pasākumu tulkošanas nodrošināšanu.
Paredzēts, ka likums ir spēkā ierobežotu termiņu – trīs gadus un tas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā.
Ar likumprojektu var iepazīties Saeimas tīmekļa vietnē.
