Uzvediba.lv sagatavotais atbalsta materiāls: "Kā sarunāties ar bērnu par karu un citām supersarežģītām tēmām?"

  • Uzvediba.lv sagatavotais atbalsta materiāls: "Kā sarunāties ar bērnu par karu un citām supersarežģītām tēmām?"

Опубликовано: 12:02 02.03.2022 Добавить cобытия
Neskatoties uz to, ka neesam tieši iesaistīti karā, esošā situācija ir ļoti trauksmaina ne tikai bērniem un jauniešiem, bet pieaugušajiem. Un bērni to jūt. Tas ir ļoti dabiski, ka vēlamies pasargāt bērnu no ziņām, bet mēs nedrīkstam noliegt notiekošo, it īpaši, ja par šo tēmu runā kafejnīcās, bērnudārzos, skolās. Mūsu izvairīšanās no šāda veida sarunām var padarīt situāciju vēl trauksmaināku bērniem.
Ziņas par karu ir traumējošas. Doma, ka kāds var karot, lai nodarītu kādam apzināti pāri, ir ļoti satraucoša gan bērniem, gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Jo šajā brīdī mums ir jāsāk runāt un mācīt bērniem, jauniešiem par pilnīgi citu pasauli nekā mēs esam auguši un cenšamies ieaudzināt saviem bērniem – ka bez pasaule, kurā valda pieklājība, laipnība, savstarpējā cieņa, kur problēmas tiek risinātas bez spēka izmantošanas, ir vēl citas....
Bērns uzdod tev jautājumus par karu…
Varbūt nav īsti vietā salīdzinājums, bet vislabāk sarunas par karu modelēt līdzīgi kā par jautājumu “Kā rodas bērni?”. Jo mazuļiem mēs nestāstīsim to pašu, ko jauniešiem. Turklāt svarīgs ir ne tikai fiziskais vecums, bet arī psiholoģiskā gatavība. Pārāk detalizēta informācija var traumēt mazos, bet pārāk primitīva informācija, neobjektīva informācija liks mums zaudēt autoritāti jauniešu acīs.
Noskaidro, ko bērns zina, ko ir dzirdējis. Ko runā bērnudārzā un/vai skolā, kas runā. Palūdz viņa viedokli. Tas ir īpaši svarīgi attiecībās ar mazākiem bērniem, lai izprastu viņu lielākās bažas, jo parasti viņi dzird kādas satrauktas frāzes ārpus konteksta, piemēram, auklītes raudāšanu “mēs visi nākamnedēļ tik un tā mirsim” utt.  No tā arī mēs varēsi izdomāt, kas bērnam palīdzēt tikt galā ar viņa emocijām. Tātad – vispirms pieaugušajam jānomierinās un jānomierina bērns, un tikai tad varam sniegt bērnam kādus faktus. Plus, ja viņš nāk mājās ar satraucošām ziņām, ir būtiski runāt ar audzinātājiem, kas tiek runāts bērnu klātbūtnē.
Neizvairies no sarunām par karu. Ja bērni ar jums runā, tas ir kompliments. Tas nozīmē, ka viņi jūtas droši. Nebaidāties no tā, ka viņi uzdod vienus un tos pašus jautājumus. Tas nozīmē, ka viņi ir satraukušies un, iespējams, tā vietā, lai viņiem atkal lasītu vēstures vai ģeopolitikas lekciju, viņiem nepieciešams vienkārši apskāviens. Jūs varat izvēlēties kādu īpašu laiku šīm sarunām, piemēram vakarpusi (bet pats vakars var būt arī ne pārāk laba izvēle, jo pastāv bezmiega risks). Starp citu, šādas sarunas ir labi risināt pastaigās, lai nav tā, ka virtuve vai kāda cita vieta pēc tam asociējas ar kara tēmu. Nepārtrauc viņa jautājumus
Neminimizē bērna jautājumus. Nesaki – “tu to nesaproti”, “kad paaugsies, sapratīsi”. Tas ir biedējoši. Meklē vārdus, piemērus.  Bērniem ir jātrenējas domāt arī par sarežģītām lietām. Tieši šādā veidā mēs trenējam bērnu domāt kritiski, skatīties uz faktiem no dažādām pusēm. Savādāk mēs varam neapzināti uztrenēt bērnus ar melnbalto domāšanu, seklu skatījumu, jo domāt ir nogurdinoši. 
Atbilstoši bērna vecumam mēģini izdarīt neiespējamo - izskaidrot kara jēgu vienkāršos vārdos. Es vispār nezinu, kā to izdarīt.  Piemēram, karš domāts, lai novērstu vēl sliktākas lietas. Karā kāda valsts pūlas pasargāt tautu, ģimenes, citas vērtības. Pastāsti, ka vardarbība nav labs veids, kā sasniegt savu mērķi un valstis dara visu iespējamo, lai nenonāktu līdz karam. Bērnam nav jāzina visas detaļas, bet esi gatavs, ka būs bērni, kuri vēlēsies zināt aizvien dziļāk un dziļāk. Nebaidies no tā – mums ir nepieciešami labi politiķi, diplomāt, militārie līderi utt. un, jo ātrāk bērni sāks interesēties par šo tēmu, jo lielākas priekšrocības būs viņu karjerā. Bet respektē, ka pēc noteiktas informācijas apjoma uzņemšanas viņš varētu sākt interesēties, piemēram, par animi, ģitārspēli vai datoriem. Tas arī ir lieliski. 
Mainiet perspektīvu. Nerunājiet tikai par karu. Ši ir laba pieeja ne tikai ģimenē, bet arī bērnudārzā un skolā. Aprunājies ar bērniem, kas ir miers. Ko tu vari darīt katru dienu, lai būtu miers tavā apkārtnē? Ko mēs visi kopā varam darīt savā grupiņā, savā klasē? Vienojaties par savām vērtībām, kas īsti ir miers tavā pasaulē, piemēram
  • miers ir dalīšanās.
  • miers ir strīdu risināšana bez kaušanās.
  • miers ir emociju teikšana ar vārdiem.
  • miers ir roku un kāju turēšana pie sevis, kad esi dusmīgs.
  • Miers ir vienošanās. utt.

Un aprunājieties, kas īsti ir vienošanās, kas ir diplomātija, kā jūs to saprotiet savā ikdienā. Šis ir pilnīgi lieliskas sarunas arī ar pašiem mazākajiem prātniekiem!!

Runājiet par to, kas notiek pasaulē. Pastāsti, kāpēc ir svarīgi saprast, kas vispār notiek pasaulē. Šajā gadījumā vēstures pedagogi var būt labs atbalsts. Jo labāk bērni sapratīs globālos procesus, jo vienkāršāk viņiem būs mainīt domāšanas mērogus un saprast, ka ir dažādas organizācijas, kas rūpējas, palīdz. Sarkanais krusts, piemēram. Pastāsti, kas ir diplomātija. Ka katra valsts dara visu iespējamo, lai izvairītos no kara. Pastāsti, kas ir NATO. Ka Latvija ir NATO.  Tas ir īpaši svarīgi bērniem pirmsskolas, sākumskolas vecumā, kad viņiem vēl šķiet, ka viss pasaulē notiek viņu dēļ.

Skolās veidojiet vai ierosiniet niansētas diskusijas, debašu klubus stundās vai ārpusklases nodarbībās. Sadaliet jauniešus dažādās grupās, kur vieniem, piemēram, ir jāaizstāv agresīva taktika, bet citiem ir jāieņem ļoti piesardzīgas, pat neitrālas pozīcijas. Aiciniet jauniešus vākt informāciju no dažādiem avotiem, kad kura stratēģija bija izšķiroša. Kopīgi pētiet, ar kādiem instrumentiem mēs varētu iedarboties uz personībām, organizācijām, valstīm? Ar kādiem noteikti nevajadzētu? Kāpēc? Kādām ir jābūt mūsu prioritātēm? Kādu cenu mēs esam gatavi maksāt? Kā tu lemtu, ja tu būtu kādas konkrētas NVO, valsts vadītājs? Spēja analizēt dažādas perspektīvas un paturēt prātā pretējo pušu redzējumu sarunās ir trenējama īpašība.

Parādi, ka arī kara apstākļos ir labi cilvēki, kas rūpējas, kas palīdz. Nebaidies dalīties ar ikdienas dzīves stāstiem par to, kā cilvēkiem klājas, kā viņi palīdz viens otram. (Tik un tā mums ir grūti izkāpt no sociālajiem medijiem, un mēs meklējam šos stāstus.) Padalies ar jautriem stāstiem kurioziem – tādi arī parasti ir ne mazuma. Ar cilvēciskiem stāstiem. Jūs redzēsiet, šie stāsti lielā mērā veidos  viņu vērtību sistēmu. Pastāsti, ka par mammām un bērniem karā īpaši rūpējas, ka visi darīs visu iespējamo, lai viņš būtu drošībā

Iedrošini palīdzēt. Domājiet kopā, kā palīdzēt. Piemēram, pastāsti par to, kā Latvija savāca pusotru miljonu degvielai ar ziedot.lv palīdzību, un cik tas ir būtiski. Noskaidro, kādas lietas bērnu satrauc un padomājiet kopā, kā jūs varētu tās risināt. Iedrošini aizstāvēt tos, kuriem dara pāri.

Vēro savu emociju līmeni. Nav viegli palikt mierīgam, runājot par tādu biedējošu, supersarežģītu tēmu. Bet vēro bērna emociju līmeni un respektē, kad viņam ir par daudz. Bērni un arī jaunieši daudz labāk sarežģītas tēmas uztver mazās porcijās. Un es atgriežos pie bērnu radīšanas tēmas – ja bērni un jaunieši jutīs, ka šis jautājums jums ir ārkārtīgi satraucošs, viņi nerunās par to, lai saudzētu jūs. Bet, ja viņiem nebūs  droša pleca, drošas vides, viņu trauksme var parādīties dažādos cits veidos –psihoomatiskās reakcijās, uzvedības problēmās, nespējā sakoncentrēties utt.

Atstāj sarunu vienmēr atvērtu “Ja tev ir vēl kādi jautājumi vēlāk, droši jautā, labi?” Tā tas būs, ka vislielākās un smagākās domas velsies pār viņa galvu tieši pirms gulētiešanas. Pakasi muguriņu, pamasē pēdas vai galvu. Vedojiet dažādus rituālus. Jo šie mazie ikdienas rituāli signalizē, ka dzīvē viss ir kārtībā, ir stabilitāte.  Un ši ir tā sajūta, kuru mums vissvarīgāk ir nodot šajā nenoteiktībā.

Lai miers jūsmājās un arī pasaulē!

 uzvediba.lv

Категории: Oбщество;
Dizains un Druka Iepazieties.lv Tipografijas.lv Fotostudijas.lv Webseo.lv