VENTSPILS ATTĪSTĪBU NOVĒRTĒ GAN LATVIJĀ, GAN STARPTAUTISKI
Pēdējos gados Ventspils pilsēta ir saņēmusi visdažādākos Latvijas un pasaules mēroga apbalvojumus izglītības, būvniecības, ekonomikas attīstības, IKT attīstības un citās jomās. Tāpat atzinīgi tiek vērtēti Ventspilī esošie uzņēmumi un vide kopumā –Ventspils ieguvusi tādas nominācijas kā “Ģimenei draudzīga pašvaldība”, “Jauniešu galvaspilsēta”, “Pašvaldība ar ģimenei draudzīgāko infrastruktūru”, kas apliecina to, ka pilsētā tiek domāts ne tikai par infrastruktūras attīstību, bet arī par vides pieejamību un piemērotību visām vecuma grupām.
Pilsētas attīstību ir pamanījusi arī laikraksta “Latvijas būvniecība” redakcija, kas š.g. 20.novembra izdevumā plašākam Latvijas lasītāju lokam pastāstīja par pārmaiņām, ko piedzīvojusi Ventspils: “Ventspils būvkultūras kvalitāte ir radusies no pretējā - atsperoties no padomju laikā degradētās vides un pārveidojot to tālredzīgā, pāri laikam stāvošā un cilvēkam draudzīgā estētikā.”
“Tā ir dzīva, bet ne sadzīviska. Tā ir reprezentatīva, bet nešokē. Tā respektē veco, taču nekļūst vecišķa. Tā mīl jauno, bet neskrien pakaļ katrai novitātei. Te kopā saplūst dažādi laiki, bet pietiek vietas, kur ieskrieties domai. Jo īpaši labs skrējiens tai sanāk pastaigā gar Ostas promenādi - te ir visas stihijas kopā un nav neviena sīkuma, kas nodevīgi bojātu ainavu. Tās kvalitāti novērtē Dr. Arch. Juris Dambis, NKMP vadītājs.”- šādi žurnālistu vārdi aicina arī mūs, ventspilniekus, pavērties apkārt un novērtēt pilsētas attīstību. Šīs attīstības un sakārtotības veicināšanā lielu artavu sniegusi pilsētas pašvaldība, kas gan ar esošo nodokļu politiku un atbalstu uzņēmējiem, gan ar pašas pašvaldības ieguldījumu ēku restaurācijā veicina pilsētā esošo graustu sakārtošanu un vecpilsētas atdzimšanu.
Jaunākie ventspilnieki ir raduši pie esošās sakārtotās vides – atjaunotajām ēkām, drošiem un moderniem rotaļu laukumiem daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos, gludām ietvēm un ceļu braucamajām daļām, un tā varētu turpināt un turpināt. Tie nespēj novērtēt esošo vidi, jo pat nenojauš, cik ļoti tagadējā Ventspils atšķiras no Ventspils pirms 30 gadiem. Tikai iedzīvotāji, kuri Ventspilī dzīvoja jau 90. gados, var atcerēties, ka tolaik Ventspils bija pilsēta Latvijā, kura padomju industrijas, gaisa piesārņojuma, militārās ietekmes un totālās vides nekārtības dēļ radīja visnegatīvākās emocijas. Tolaik Ventspilī valdīja haoss, vēsturiskās ēkas noplukušas, daļēji tukšas, logi daudzviet izsisti, visa pilsētas telpa, tai skaitā krastmala, piegružota un noplukusi.
Latvijai atgūstot neatkarību, Ventspilī tika izvirzītas ļoti augsts pilsētvides sakārtošanas un attīstības prasības, tur arī sākās ceļš uz šodienas Ventspili.
1999. gada starptautiskajā projektu ideju konkursā "Ventspils lineārā centra spēles" sabiedrībai tika sniegta ideja par ilgstoši nepieejamās krastmalas atgūšanu. Un šādu teritoriju atgūšana turpinās arī šodien. Kā ar jaunāko atguvumu Ventspils var lepoties ar K.Valdemāra ielas 12 atgūšanu. Iespēja to atsavināt radās vien 2015.gadā, vien piecus gadu vēlāk – 2020.gadā ventspilniekiem tika atvērts pēdējais Ostas ielas posms, kurā daļēji realizēta arī ostas ekspozīcija- gar Ventas krastu izvietotas 14 bojas un navigācijas zīmes, kurām dots otrs mūžs – interesentiem vēstīt par jūrniecību, tāpat izveidots plašs labiekārtojums un apskatei izstādīts loču kuģis “Rota”. Šajā Ostas ielas posmā atrodas arī 20. gadsimta sākumā celtās Ventspils ostas darbnīcu ēkas, kuras tika atbrīvotas no padomju laika uzslāņojumiem.
Lai arī pilsētā jau ir daudz padarīta, tā neguļ uz lauriem, tiek strādāts pie ar vien jauniem projektiem. Kā min žurnālists “Jā, pat it kā pilsētu pārzinot, atgriežoties kaut pēc pusgada, katru reizi atklājas kas iepriekš neredzēts. Tieši atklājas, nevis pārsteidz un "ieduras acis". Katrs jauns elements šķiet kā organiski izaudzis, nevis mākslīgi ievietots.” Tā, apzinoties to vērtību, pašvaldība nākotnē ir iecerējusi Ventspils ostas veco darbnīcu ar iekārtām, kurām piemīt augsta autentiskuma pakāpe, nodot tūrisma un kultūras mērķiem.
“Varbūt noslēpums ir senās vides daudzveidībā un spējā iepriekš nošņurkušo izcelt? Varbūt pilsēta tiek skatīta gan no putna lidojuma - kompleksi, gan no cilvēka skatu punkta - rokas stiepiena attālumā? Varbūt vējš un kuģu ritmiskā kustība sakārto domas? Varbūt visu konfesiju dievnami pareizi nozvana? Lai kāds ir iracionālais iemesls, taču rezultāts ir visiem redzams - Ventspili ambīcijas ir pakļautas saprātam, un pilsētas vadība ļauj strādāt profesionāļiem.” – raksta noslēgumā izsakās laikraksta “Latvijas būvniecība” žurnālists.
Līdztekus profesionāļu vērtējumiem un atzinumiem, Ventspils pilsētas attīstību atzinīgi vērtē gan tuvāki, gan tālāki pilsētas viesi. Tā par pilsētā valdošo kārtību un sakoptību krievu valodā rakstošajā laikrakstā “Million” pauda Vsevolods. Viņš ar lasītājiem dalās pieredzē par viesošanos Ventspilī: “. Nesen biju Ventspilī un sapratu, kāpēc Lembergs vienmēr uzvar vēlēšanās, kaut arī viņu apsūdz visos grēkos. Staigāju pa visām ielām, tai skaitā pilsētas nomalē, mērķtiecīgi meklējot zem kājām kaut vienu salauztu plāksnīti. Iedomājieties – neatradu nevienu! Visā pilsētā ieklātas ļoti izturīgas betona plāksnītes, un pavisam nav, kur piekasīties – viss ir ideāli. Brauktuvēs arī nav nevienas bedres. Nav namu ar apdrupušiem mūriem, viss ir renovēts. Neticama tīrība.”
Foto: Pilsētas Mārketinga nodaļa
