Arnolds Šēnbergs Melodrāma MĒNESS PJERO
Baiba Bartkeviča (soprāns), Herta Hansena (klavieres), Raimonds Melderis (vijole, alts), Ivars Bezprozvanovs (čells), Ints Dālderis (klarnete), Anete Toča (flauta)
Ievērojamā Austrijas komponista, gleznotāja un literāta, Jaunās Vīnes skolas pamatlicēja, viena no izcilākajiem 20.gadsimta mūzikas reformatoriem un pedagogiem Arnolda Šēnberga (1874. — 1951.) meistardarbs "Mēness Pjero" (jeb "Trīsreiz septiņi dzejoļi no Albēra Žiro "Pierrot lunaire"", 1912.) tapis pasaules kara priekšnojautās un tiek atzīts par vienu no ekspresionisma virziena pirmajiem paraugiem mūzikā.
Galvenais tēls
Pjero, kurš atrodas uz prāta un ārprāta robežas, ir tipisks delartiskās
komēdijas (commedia dell'arte) personāžs un atspoguļo laikmeta garu, izmaiņas
sabiedrības noskaņojumā, kur 19.gadsimta nogales optimisma vietā nāk dziļa
skepse un neticība cilvēces progresam. Stāsta pamatnoskaņa ir metafizisks
nemiers, ilgas pēc zudušiem ideāliem, kas slēptas zem ironijas maskas. Pjero
māc iedomas, vīzijas, izbailes, vokālajā partijā izmantoti gan čuksti, gan
kliedzieni, ritmiski precīzi, bet augstuma ziņā aptuveni sekojot dziedrunas
apzīmējumiem. Mūzika ir aforistiska, grafiski skaidra, lineāra, katra partija
ir diferencēta, tembrāli niansēta un daudzveidīga, daudzas daļas nenoslēdzas,
bet itin kā "izgaist" klusumā.
Arnolda
Šēnberga melodrāma "Mēness Pjero" ir reti iestudēts skaņdarbs gan
Latvijas, gan pasaules mūzikas vidē.
I
Atrašanās vieta kartē
Atrašanās vieta:
Adrese: Romas dārzs Adrese: Zivju ielas 3