Dzejas nakts pārgājiens 2025

Jau otro gadu Siguldā notiks Dzejas nakts pārgājiens, kas ievadīs dzejas festivālu “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis”. Pārgājiena laikā dzejas lasījumos un performancēs dzirdēsiet vairāk nekā 60 dzejnieku uzstāšanos. Dzejas nakts pārgājiena īpašie viesi – dzejnieki Andris Akmentiņš, Ilmārs Šlāpins, Jānis Rokpelnis, Guntars Godiņš un Contra.

PROGRAMMA

Kad sestdienas pēcpusdienā Siguldā pienāks vilcieni no Rīgas un Valgas, dalībnieki un līdzgājēji pulcēsies Siguldas stacijas laukumā, kur tiks atklāts Dzejas nakts pārgājiens. Šogad pārgājiena maršruts vedīs no Siguldas Stacijas laukuma uz Krusta kalnu, Gaujas krastu, Dainu kalnu, Turaidas baznīcu, Gūtmaņalu un pēc pusnakts atgriezīsies Siguldā – Jaunās pils kvartālā, kur ar dzeju tiks sagaidīts rīts. Visu ceļu pārgājienu muzikāli pavadīs siguldiešu Gunta Kursiša un Artūra Barisa džeza duets “Jaunskungi”.  

15.45 – 16.30
Pirmā pietura – individuālie dzejas lasījumi Siguldas Stacijas laukumā

Marija Luīze Meļķe īstenos performanci “Individuālie dzejas lasījumi” kopā ar pieciem savas paaudzes dzejniekiem: Raimondu Ķirķi, Martu Madaru Grantiņu, Māru Ulmi, Aleksandru Baronu un Betiju Zvejnieci. Autoriem kopīga ir ne tikai stiepjamā un staipāmā vecumgrupa, bet arī starpdisciplināras darbošanās pieredze, līdzās dzejas rakstīšanai iesaistoties teātra, vizuālās mākslas, mūzikas, kino un citās norisēs. Varētu domāt, ka šie cilvēki, tik labi pazīstami ar performativitāti, nemaz nemulst no publikas, bet tā nav taisnība. Tāpat kā klausītājā raisās dažādas emocijas, pieredzot tikai viņam vienam priekšā nolasītu dzejoli, arī autors jūt šo klātbūtni un ir pakļauts neparedzamiem impulsiem, bet tur jau tas skaistums. Savā ziņā, protams, šis atkal ir teātris, bet, no otras puses, divi cilvēki patiešām satiekas, un tajā brīdī viņus vieno dzejolis.

17.30 – 18.05
Otrā pietura – Ingas Gailes un autoru grupas “Dzejnieki liftā” performance “Dzejnieku liftā 4000 gadu vēsture” Krusta kalnā

Piedalās: Inga Gaile, Dita Putniņa, Dita Vīksna, Raimonda Arāja, Jānis Buholcs, Sandra Marta Grudule.
Krusta kalnu saucot par Krusta kalnu, jo uz tā savulaik atradies krusts. Vienlaikus to sauc arī par Karātavkalnu un Miroņkalniņu. Arheologi atraduši Vidzemes zemgaļu atstātas liecības – jau kopš otrā gadu tūkstoša pirms Kristus, te dzīvojuši arī lībieši un krustneši. Starp mums un mūsu priekštečiem ir gadu simti vai tūkstoši. Noskaidrot visu, kas un kā ar viņiem noticis šo 4000 gadu laikā, nav iespējams – ja vien tā nav alternatīvā vēsture, par kuru apvienībai “Dzejnieki liftā” ir zināms viss. Performances laikā apvienība ļaus ielūkoties dažos nejaušos šīs vēstures pieturpunktos.

18.30 – 18.55
Trešā pietura – Andra Akmentiņa dzejas lasījumi pie Gaujas tilta

Andris Akmentiņš pašlaik cenšas uzstāties, cik vien reti var, un lielākas formas darbi viņam ir veids kā koncentrēt haotisko ideju plūsmu. “Taču pastaigāt dabā un samērīties vajag kaut reizi gadā. Savās 20 minūtēs iepazīstināšu ar dzejoļiem no gandrīz gatavās bērnu dzejas grāmatas “Klātbūtne” un ieskatīšos hamletiskas Dzejas lugas fragmentos (kurai par laimi, joprojām nav nosaukuma)” – stāsta Andris.

19.25 – 20.00
Ceturtā pietura – autoru grupas “Preiļu konceptuālisti” performance “Dainu kalna aktreditācija” Dainu kalnā Turaidas muzejrezervāta teritorijā

Piedalās: Elvīra Bloma, Anna Auziņa, Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls, Aivars Madris, Raimonds Ķirķis.
Preiļu konceptuālistu akreditācijas komisija ar akreditāciju nodarbojas kopš 2020. gada, kad tika akreditēta Somija. 2024. gadā komisija devās izplatīt zināšanas pilsētā Nākotne un vēlāk izplatīja tās arī Igaunijā, kur rūpīgi izvērtēja Tartu atbilstību Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam. Tartu joprojām gaida ekspertu komisijas lēmumu slēgtās aploksnēs, parakstītās ar drošiem elektroniskajiem parakstiem. Kopš tā laika grupa ir akreditējusi arī Raiņa un Aspazijas muzeju un Salaspils novada bibliotēku. Šķiet, ka nākotne sākās tieši Nākotnē, jo akreditācija nebeidzas un Preiļu konceptuālisti neapstāsies, līdz nebūs akreditētas pilnīgi visas iestādes, mājas, takas, koki, upes un ezeri ne tikai Latvijā un Eiropā, bet arī visā pasaulē. Savs laiks arī Dainu kalnam. Lai sākas lielais akreditācijas darbs!

20.15 – 20.40
Piektā pietura – Ilmāra Šlāpina dzejas lasījumi Turaidas pils pagalmā

Laikā, kad visapkārt pasaulē valda kaislīgs un nevaldāms jaunības kults, Ilmārs Šlāpins nolēmis pierādīt, ka neka jauna tajā visā nav. Dzejas valodā iespējams runāt arī par ikdienišķākajām un banālākajām lietām – vientulību, vecumu un nāvi. Dzejoļos no jaunākā krājuma “cilvēks bez noteikta dzīvesveida” dokumentēta šķietami intīma un personiska dzīves un attiecību pieredze mūsdienu pasaulē, taču tā cenšas vienādot un vienot ikvienu no mums, ar poētiskiem līdzekļiem padarot tekstu par apzinātu piedzīvojumu un pierādot to, ka vienmēr varam izvēlēties kaut ko citu. Kaut ko labāku par to, kas esam bijuši līdz šim.

21.00 – 21.30
Sestā pietura – Jāņa Rokpeļņa dzejas lasījumi Turaidas baznīcā

Savas jubilejas priekšvakarā Jānis Rokpelnis lasīs jaunākos dzejoļus, kas septembrī iznāks krājumā “Nomods” izdevniecībā “Neputns”. Dzejoļi Rokpelnim šobrīd nāk aumaļām, jāsteidz tikai pierakstīt. Savulaik, kad dzejniece Mirdza Bendrupe bijusi Jāņa tagadējā vecumā un ļoti daudz rakstījusi, bet Jānis – dzejas vārdos bijis skops, viņa, dāvinot savu krājumu, ierakstījusi Jānim šādu sveicienu “Klausies, mīļais – lai cik esi man darījis laba, bet ja Tu domā tik maz dzejot arī turpmāk, es, jānudien, kādudien Tevi vienkārši piekaušu – un Tu nevarēsi sist pretī džentelmeņa godprātības dēļ!”. Šie vārdi šobrīd dzejniekam kalpo par dzinuli un attaisnojumu, kad daudzrakstīšana kļuvusi kā sena parāda atdošana.

22.00 – 22.35
Septītā pietura – Guntara Godiņa un igauņu dzejnieka Contra dzejas lasījumi “Abi labi” Gūtmaņalā

“Gūtmaņa alā lasīsim dzejoļus, kas jau izdomāti tajā laikā, kad Gūtmanis dzīvoja vēl alā, bet ir mūsdienās joprojām aktuāli. Dzejoļi būs galvenokārt igauniski, bet lielāka daļa no tiem tomēr latviski. Var nopietni smieties un smieklīgi nopietnoties” – tā savus lasījumus piesaka Godiņš un Contra.

22.45 – 24.00
Astotā pietura – kempings “Dainas”

Atpūta, ugunskurs, zupa, kafija, dziesmas, dejas…
Dzejas lasījumi: Rēzija Krieviņa, Valters Liberts, Elīna Līce, Uvis Leskavnieks, Viviāna Zariņa, Anete Pulkstene, Alise Zālīte

1.00 – 2.00
Devītā pietura – Siguldas pilsdrupas

1.00 Siguldas dzejnieku dzejas lasījumi: Lea Vinks, Aija Rozena, Marta Veismane, Ulrika Ūpe, Endijs Graudiņš.

1.30 Autoru grupa “Tekstūra” – Sandra Ratniece, Iveta Šimkus, Kristaps Vecgrāvis, Džena Andersone, Leons Jūlijs Strupītis – uzstāsies ar priekšlasījumu “Rakstniecības (radošuma) anatomija”. Rakstniecība  ir nesaraujami saistīta ar radošumu, rakstnieka emocijām, domāšanu, zināšanām, taču tā izpausmēs līdzdarbojas apzināti, bet biežāk – neapzināti, arī ķermenis, tādējādi atklājot ķermeņa valodas, maņu būtiskumu teksta jaunrades brīžos. Autoru grupas “Tekstūra” dalībnieki reflektēs par šiem un citiem rakstniecības anatomijas atsedzošiem jautājumiem.

2.00 – 7.00
Desmitā pietura – Jaunās pils kvartāls

2.00 Nakts piesegā no savām cellēm iznāks vienpatņi – Liepa Rūce, Dārta Sīka, Ulvis Zirnis, Anna Dzintare, Lāsma Olte, Sintija Sudmale, Valentīns, Mygluojs, Agrita Grīnvalde, Gaiķu Māris. Uz tilta, kas ved uz Jaunās pils terasi, viņi lasīs ar citiem nesaskaņotu dzeju Visi rakstošie ir vienpatņi, bet daži kādā brīdī, kādā atskaites sistēmā, no kādas vietas skatoties, izskatās vai jūtas lielāki vienpatņi par citiem vienpatņiem. Un tas ir tik mainīgi – vienā brīdī vari sajusties kā vienpatnis, bet jau nākošajā atrasties paša dzīvības mutuļa viducī. Vienpatņu sastāvs ir mainīgs, tāpat kā vienpatnības sajūta.

3.00 Jaunās pils dārzā“postmistiķi” – Elīna Vendija Rībena, Māra Ulme, Betija Zvejniece, Alise Bogdanova, Paula Lūcija Lejiņa – piedalīsies ar performanci “Sejas”. Viņi reflektēs par savu seju – to, ko tev uzliek citi, to, kas tev nepieder un to, ko vari ietekmēt. Kā vēsta “postmistiķu” manifests:  “post-misticisms līdzīgi kā post-ironija ir vienlaikus abās frontes pusēs – atzīstot mistiskās pieredzes un vienlaikus noliedzot jeb kā īstenību un realitāti un apzinoties subjektīvisma kā arī interpretācijas robežas un žņaugus.”

3.45 Pils laukumā “13. kurss” – Ivars Vācers, Dainis Deigelis, Mārtiņš Pommers, Alise Mētra, Ginta Gerbaševska, Agnese Blaua – uzstāsies ar performanci “a pilsētas”. Stāsti vai nestāsti pilsēta ir brīvība un…  mēs tiecamies pēc gaismas, pēc gaisa, pēc ūdens, saklausām leģendas, attīstām nostāstus, izrokam pierādījumus dažādu vēju ciklos – šis ir īstais. Pilsētas cilvēka iedaba. Istaba. Nē!? Pamatotus pierādījumus, ne tādus, kas balstās uz pāļiem, kas skaļākās balsīs. Visbiežāk klusi garaiņi nospiedumu vairās – kā putekļi nostūros īd bez savas saules. Savas saules frekvencē dzīvo pasaules pilsētas.

4.25 Pils paviljonā “Sintakses stupors” – Arnolds Sčuckis, Aļesja Ščucka, Laima Ābele, Andris Alps, Kristīne Juckoviča, Pauls Kauķis, Katrīna Jēkabsone, Meldra Ķemere, Kaspars Sils – uzstāsies ar performanci “Klusuma plaisas”, kurā gaidāma ar mūziku sajaukta dzeja, ar plaisu un krakšķu efektiem, defektiem. Iespējams, tiks salauzts kāds dzejolis. Demonstrēs video no “Sintakses stupora” lasījumiem Pēteralā.

No 5.00 līdz pirmajiem vilcieniem Pils paviljonā notiks dzejas lasījumi pie brīvā mikrofona.

Pārgājienam var sekot jebkurš interesents ar personīgo transportu vai piesakoties uz brīvajām vietām autobusā facebook grupā “Dzejas nakts pārgājiens”.

Dzejas festivālu “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis” organizē kultūras centrs “Siguldas devons”. Finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.