Les Ballets de Monte-Carlo

Baleta sensācija! Les Ballets de Monte-Carlo pirmoreiz Latvijā!

Rīgā viesosies viena no prestižākajām baleta trupām Eiropā un visā pasaulē. Uz Dailes teātra skatuves Montekarlo baleta mākslinieki uzstāsies ar izrādi «Romeo un Džuljeta» – šis leģendārais Žana Kristofa Majo iestudējums ir kļuvis par trupas vizītkarti un modernās baleta drāmas etalonu.

Les Ballets de Monte-Carlo ir spožs dimants Grimaldi firstu nama dārglietu lādītē. Šī ir visjaunākā galma baleta trupa Eiropā – un vienlaikus arī viena no slavenākajām. Tai ir savs mākslinieciskais rokraksts, savi radošā darba principi un unikāls repertuārs, ko burtiski no nulles punkta radījuši mūsdienu vadošie horeogrāfi – no Morisa Bežāra, Jirži Kiliana un Viljama Forsaita līdz Sidī Larbi-Šerkavī un Marko Gekem. Taču šīs trupas galvenais lepnums ir baleti, kuru autors ir Žans Kristofs Majo – Les Ballets de Monte-Carlo mākslinieciskais vadītājs kopš 1993. gada.

Jaunībā Majo dejoja Džona Noimeiera trupā Hamburgā un strauji kļuva par vienu no tās vadošajiem solistiem. Pēc traumas viņš visus savus spēkus veltīja dejas izrāžu iestudēšanai un ātri izvirzījās Eiropas godājamāko horeogrāfu priekšpulkā. Tieši viņš ir vedis pa starptautiskās atzinības ceļu arī Les Ballets de Monte-Carlo, ko padarīja par vienu no aktīvākajām un atzītākajām trupām pasaulē. Viņa nopelnu skaitā ir gan Monaco Dance Forum, gan princeses Greisas vārdā nosauktās Baleta akadēmijas dibināšana un desmitiem baleta iestudējumu, tostarp «Apburtā skaistule», «Pelnrušķīte», «Riekstkodis cirkā», «Lac/Ezers», «Fausts», «Kāziņas», «Altro Canto» un citas brīnišķīgas izrādes.

Īpaša vieta viņa daiļradē ir baletam «Romeo un Džuljeta» ar Sergeja Prokofjeva mūziku. Tieši Prokofjeva mūzika kļuvusi par pilntiesīgu šīs izrādes dramaturģi – monumentāla, polifoniski piesātināta, traģisku priekšnojautu pilna, ar kinematogrāfiski strauju noskaņojumu maiņu, tā ne vien pavada darbību, bet arī ierāda tai ritmu, elpu, iekšējo spriedzi. Un tieši šajā izrādē Les Ballets de Monte-Carlo pirmoreiz demonstrēja to, ka pārvalda horeogrāfiskās izteiksmības instrumentus līdz pilnībai, – ar ko trupa godam lepojas arī šodien, gandrīz trīs gadu desmitus vēlāk.
Ne velti kritiķi šo atzīst par «vienu no visu laiku labākajiem baletiem pēc Šekspīra darbu motīviem». Ierastās literārā sižeta ilustrācijas vietā Majo ir radījis blīvi apdzīvotu, daudzslāņainu, dramaturģiski spraigu, kaislību pilnu un vienlaikus izsmalcināti plastisku, turklāt ritmiski precīzu dejas izrādi, kuras varoņu iekšējie konflikti izlaužas uz āru kustībā, bet ainas attīstās cita pēc citas teju montāžas tempā, kā kinolentes kadri.
«The Guardian» iestudējumu raksturo kā «aizraujošu baleta noveli ar kinematogrāfisku struktūru: katrai kustībai tajā ir svars», «Le Figaro» – kā «emocionāli pulsējošu, hipnotisku, nesaudzīgi godīgu dižās traģēdijas pārstāstu». «Los Angeles Times» uzsver, ka «Montekarlo trupa dejo fenomenāli – eksplozīvi un izteiksmīgi, viegli un zibenīgi strauji. Katra kustība ir skaidri artikulēta, viegla un precīza.» Savukārt «Bachtrack» slavē «izsmalcināto, noslīpēto tehniku, kas apliecina, ka trupa ir izcilā formā».

«Es gribēju parādīt pasaulei, ka šī trupa nav tikai galma rotaļlieta. Gribēju, lai tai ir sava individualitāte. Un vēl – lai Monako, tik maza un īpaša valsts, izjūt dejas jaudu visā pilnībā,» saka pats Majo.

Šobrīd Les Ballets de Monte-Carlo nav tikai balets. Tas ir kultūras fenomens. Tā ir stila, brīvības un drosmes teritorija. Savukārt «Romeo un Džuljeta» ir izrāde, kas jau teju trīsdesmit gadus ierakstīta pasaules izcilāko teātru repertuārā – no Milānas «La Scala» līdz Seulai – un aizvien ar milzu panākumiem iekaro publikas sirdis.

2026. gada 6. un 7. martā ar trupu pirmoreiz tiksies Latvijas skatītāji. Šī ir patiesi reta iespēja klātienē baudīt horeogrāfijas meistardarbu, kas ir spilgts mūsdienu baleta dramaturģijas etalons.

Rīgā viesosies viena no prestižākajām baleta trupām Eiropā un visā pasaulē. Uz Dailes teātra skatuves Montekarlo baleta mākslinieki uzstāsies ar izrādi «Romeo un Džuljeta» – šis leģendārais Žana Kristofa Majo iestudējums ir kļuvis par trupas vizītkarti un modernās baleta drāmas etalonu.

Les Ballets de Monte-Carlo ir spožs dimants Grimaldi firstu nama dārglietu lādītē. Šī ir visjaunākā galma baleta trupa Eiropā – un vienlaikus arī viena no slavenākajām. Tai ir savs mākslinieciskais rokraksts, savi radošā darba principi un unikāls repertuārs, ko burtiski no nulles punkta radījuši mūsdienu vadošie horeogrāfi – no Morisa Bežāra, Jirži Kiliana un Viljama Forsaita līdz Sidī Larbi-Šerkavī un Marko Gekem. Taču šīs trupas galvenais lepnums ir baleti, kuru autors ir Žans Kristofs Majo – Les Ballets de Monte-Carlo mākslinieciskais vadītājs kopš 1993. gada.

Jaunībā Majo dejoja Džona Noimeiera trupā Hamburgā un strauji kļuva par vienu no tās vadošajiem solistiem. Pēc traumas viņš visus savus spēkus veltīja dejas izrāžu iestudēšanai un ātri izvirzījās Eiropas godājamāko horeogrāfu priekšpulkā. Tieši viņš ir vedis pa starptautiskās atzinības ceļu arī Les Ballets de Monte-Carlo, ko padarīja par vienu no aktīvākajām un atzītākajām trupām pasaulē. Viņa nopelnu skaitā ir gan Monaco Dance Forum, gan princeses Greisas vārdā nosauktās Baleta akadēmijas dibināšana un desmitiem baleta iestudējumu, tostarp «Apburtā skaistule», «Pelnrušķīte», «Riekstkodis cirkā», «Lac/Ezers», «Fausts», «Kāziņas», «Altro Canto» un citas brīnišķīgas izrādes.

Īpaša vieta viņa daiļradē ir baletam «Romeo un Džuljeta» ar Sergeja Prokofjeva mūziku. Tieši Prokofjeva mūzika kļuvusi par pilntiesīgu šīs izrādes dramaturģi – monumentāla, polifoniski piesātināta, traģisku priekšnojautu pilna, ar kinematogrāfiski strauju noskaņojumu maiņu, tā ne vien pavada darbību, bet arī ierāda tai ritmu, elpu, iekšējo spriedzi. Un tieši šajā izrādē Les Ballets de Monte-Carlo pirmoreiz demonstrēja to, ka pārvalda horeogrāfiskās izteiksmības instrumentus līdz pilnībai, – ar ko trupa godam lepojas arī šodien, gandrīz trīs gadu desmitus vēlāk.
Ne velti kritiķi šo atzīst par «vienu no visu laiku labākajiem baletiem pēc Šekspīra darbu motīviem». Ierastās literārā sižeta ilustrācijas vietā Majo ir radījis blīvi apdzīvotu, daudzslāņainu, dramaturģiski spraigu, kaislību pilnu un vienlaikus izsmalcināti plastisku, turklāt ritmiski precīzu dejas izrādi, kuras varoņu iekšējie konflikti izlaužas uz āru kustībā, bet ainas attīstās cita pēc citas teju montāžas tempā, kā kinolentes kadri.
«The Guardian» iestudējumu raksturo kā «aizraujošu baleta noveli ar kinematogrāfisku struktūru: katrai kustībai tajā ir svars», «Le Figaro» – kā «emocionāli pulsējošu, hipnotisku, nesaudzīgi godīgu dižās traģēdijas pārstāstu». «Los Angeles Times» uzsver, ka «Montekarlo trupa dejo fenomenāli – eksplozīvi un izteiksmīgi, viegli un zibenīgi strauji. Katra kustība ir skaidri artikulēta, viegla un precīza.» Savukārt «Bachtrack» slavē «izsmalcināto, noslīpēto tehniku, kas apliecina, ka trupa ir izcilā formā».

«Es gribēju parādīt pasaulei, ka šī trupa nav tikai galma rotaļlieta. Gribēju, lai tai ir sava individualitāte. Un vēl – lai Monako, tik maza un īpaša valsts, izjūt dejas jaudu visā pilnībā,» saka pats Majo.

Šobrīd Les Ballets de Monte-Carlo nav tikai balets. Tas ir kultūras fenomens. Tā ir stila, brīvības un drosmes teritorija. Savukārt «Romeo un Džuljeta» ir izrāde, kas jau teju trīsdesmit gadus ierakstīta pasaules izcilāko teātru repertuārā – no Milānas «La Scala» līdz Seulai – un aizvien ar milzu panākumiem iekaro publikas sirdis.

2026. gada 6. un 7. martā ar trupu pirmoreiz tiksies Latvijas skatītāji. Šī ir patiesi reta iespēja klātienē baudīt horeogrāfijas meistardarbu, kas ir spilgts mūsdienu baleta dramaturģijas etalons.