Tā robežojas ar pilsētu Pārupes pusē un diemžēl nav vairs
tūristiem pievilcīgā izskatā. Šai muižā dzimusi ideja par zemes reformu, uz ezera saliņas 1866. gadā notikuši Rūjienas
novada I dziesmu svētki, bet daudzu muižas īpašnieku aiziešana no dzīves nedabīgā ceļā devusi iemeslu baumām par kādu
sensenos laikos muižai uzliktu lāstu. Pēdējais Rūjienas Lielās muižas vācu izcelsmes īpašnieks barons Kreizs aizraujas ar
lielu namu celšanu. Salmiņkrogs (Valdemāra ielā 9) ir viena no viņa pēdējām celtnēm. Barons Kreizs nespēj izkļūt no
parādiem, un viņa muižu izūtrupē 1894. gadā. Jaunais īpašnieks Alfrēds Cīrulis trīsdesmitajos gados ēku uzdāvina
Ugunsdzēsēju biedrībai. 1936. gadā ēku pārbūvē un uzceļ ugunsdzēsēju torni ar zvanu, kas saglabājies līdz mūsu dienām.