Baltijas digitālā ekonomika - kā tehnoloģiju uzņēmumi veido reģiona nākotni

Paradoksāli, bet fakts – ikdienas digitālo pakalpojumu jomā vairākas Rietumeiropas valstis joprojām atpaliek no Baltijas reģiona. Piemēram, Vācijā daudzi administratīvie procesi joprojām ir saistīti ar dokumentu iesniegšanu papīra formātā un ilgu gaidīšanas laiku. Savukārt Baltija arvien biežāk piedāvā digitālus risinājumus, kas ļauj nepieciešamos pakalpojumus saņemt vien dažu klikšķu attālumā.

Šādā vidē arī mūsdienu uzņēmējdarbība attīstās pēc citiem principiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Bondora – Igaunijā radīts tehnoloģiju uzņēmums, kas demonstrē, kā pārdomāta automatizācija, efektīva digitālā infrastruktūra un spēcīga programmatūras arhitektūra ļauj vietējam Baltijas projektam veiksmīgi paplašināt darbību Eiropas tirgū.

Kāpēc Baltija kļuva par spēcīgu digitālo reģionu?

Daudzās Rietumeiropas valstīs valsts pārvaldes un finanšu sistēmas tika veidotas vairāku gadu desmitu garumā. Tās ir sarežģītas un plašas struktūras, kuru pielāgošana digitālajai videi prasa ievērojamu laiku un resursus.

Baltijas valstīm vēsturiskā situācija bija atšķirīga. Deviņdesmitajos gados daudzās jomās bija nepieciešams veidot sistēmas gandrīz no jauna. Tā vietā, lai modernizētu novecojušu infrastruktūru, reģions sāka ieviest tā laika modernākās tehnoloģijas – sākot no ātrgaitas interneta līdz elektroniskajām ID kartēm ar digitālā paraksta funkciju.

Digitālās ekonomikas attīstību būtiski veicināja arī valsts politika. Daudzi administratīvie procesi tika vienkāršoti un pārcelti tiešsaistē. Ja uzņēmuma reģistrācija vai nodokļu deklarāciju iesniegšana aizņem vien dažas minūtes, uzņēmēji var vairāk laika veltīt produktu un pakalpojumu attīstīšanai. Tā vietā, lai nodarbotos ar lieku birokrātiju, viņi koncentrējas uz sava biznesa izaugsmi.

Vēl viena priekšrocība, par kuru runā retāk, ir Baltijas valstu salīdzinoši nelielais mērogs. Tas ļāva digitālās reformas ieviest daudz ātrāk un efektīvāk. Vienotas sistēmas testēšana un ieviešana dažiem miljoniem iedzīvotāju ir ievērojami vienkāršāks process nekā līdzīgu reformu koordinēšana lielās federālās valstīs. Rezultātā sabiedrība digitālajām pārmaiņām pielāgojās daudz straujāk nekā daudzviet Rietumeiropā.

Igaunijas pieredze kā orientieris reģionam

Latvijas iedzīvotājiem nav jāskaidro, kas ir digitālais paraksts vai Smart-ID – šie risinājumi ikdienā tiek izmantoti ļoti plaši. Tomēr Latvijā tie bieži darbojas kā atsevišķi rīki, savukārt Igaunijā tie ir daļa no vienotas digitālās ekosistēmas.

Visa Igaunijas digitālā pārvaldības sistēma balstās uz platformu X-Road – valsts mēroga datu apmaiņas infrastruktūru. Tā savieno valsts iestāžu, slimnīcu, banku un privāto uzņēmumu datubāzes. Tā vietā, lai veidotu vienu centralizētu datu krātuvi, kas varētu radīt papildu riskus, Igaunija izveidoja sistēmu, kas nodrošina drošu un ātru informācijas apmaiņu starp jau esošajām institūcijām.

Šī pieeja tika radīta ne tikai iedzīvotāju ērtībām. Tā kļuva arī par svarīgu pamatu uzņēmējdarbības attīstībai. Valsts ieviesa sistēmu, kurā uzņēmumiem nav jāmaksā peļņas nodoklis par līdzekļiem, kas tiek atkārtoti ieguldīti uzņēmuma attīstībā, piemēram, produktu izstrādē vai komandas paplašināšanā. Nodoklis tiek piemērots tikai brīdī, kad peļņa tiek izmaksāta īpašniekiem.

Pateicoties digitālajai infrastruktūrai, šī sistēma darbojas efektīvi un bez liekas administratīvās slodzes, jo liela daļa procesu ir automatizēta. Vēlāk Igaunija šo modeli paplašināja, ieviešot digitālās rezidentūras programmu e-Residency, kas ļāva ārvalstu uzņēmējiem izmantot valsts digitālos pakalpojumus un veicināja starptautisko investīciju piesaisti.

Kā tehnoloģijas maina reģiona ekonomiku?

Uzņēmējdarbības attīstība un inovācijas ir padarījušas IT nozari par vienu no galvenajiem Baltijas izaugsmes virzītājspēkiem. Mūsdienās digitālā ekonomika ietekmē reģionu vairākos būtiskos virzienos.

●      Eksporta modeļa maiņa. Vietējie uzņēmumi arvien biežāk pasaules tirgū piedāvā nevis izejvielas, bet augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, piemēram, programmatūru, kiberdrošības risinājumus un digitālās platformas. Tas nodrošina stabilu ienākumu plūsmu reģiona ekonomikā.

●      Jauna darba tirgus realitāte. Tehnoloģiju nozare rada tūkstošiem labi apmaksātu darbavietu, kur atalgojums bieži pārsniedz valsts vidējo līmeni. Tas palīdz saglabāt talantus reģionā un veicina stabilas vidusšķiras veidošanos.

●      Pievilcība starptautiskajiem investoriem. Baltija ir kļuvusi par vienu no interesantākajiem galamērķiem Eiropas riska kapitāla fondiem. Analītiķu dati liecina, ka pēc piesaistīto investīciju apjoma uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstis bieži apsteidz daudzas lielākas un ekonomiski nobriedušākas Eiropas valstis.

Šī tendence ir vērojama ne tikai Igaunijā. Arī Latvijas tehnoloģiju vide pēdējos gados piedzīvo strauju attīstību. Vietējie jaunuzņēmumi regulāri gūst atzinību starptautiskos konkursos un inovāciju pasākumos. Viens no piemēriem ir biotehnoloģiju projekts Longenesis, kas ir palīdzējis pievērst uzmanību Latvijas potenciālam tehnoloģiju un inovāciju jomā. Tas apliecina, ka Latvija pakāpeniski nostiprina savas pozīcijas Eiropas tehnoloģiju kartē.

Kas notiktu ar Baltiju, ja IT tirgus piedzīvotu lejupslīdi?

Digitalizācija nekad nav bijusi paredzēta tikai tam, lai radītu darbavietas tehnoloģiju nozarē. Tās galvenais mērķis ir padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un samazināt administratīvās izmaksas. Valstīm, kuru ekonomika nav balstīta uz lieliem dabas resursiem, konkurētspēju lielā mērā nosaka spēja strādāt ātrāk, elastīgāk un efektīvāk nekā konkurentiem.

Tieši tāpēc digitālie risinājumi ir kļuvuši par svarīgu priekšrocību gan uzņēmumiem, gan valsts pārvaldei. Uzņēmumam, kas administratīvos jautājumus var atrisināt dažu klikšķu laikā, nevis pavadīt nedēļas dokumentu kārtošanā, ir vairāk iespēju pielāgoties pārmaiņām un saglabāt konkurētspēju arī sarežģītākos ekonomiskajos apstākļos.