Turpinās diskusija par zemesgrāmatu sistēmas turpmāko attīstību
Publicēts: 26.08.2026
Pievieno notikumu
Turpinās diskusija par zemesgrāmatu sistēmas turpmāko attīstību
Trešdien, 26. augustā, tieslietu ministrs Edvards Smiltēns tikās ar tiesnešiem,
kuri specializējušies zemesgrāmatu lietās, lai pārrunātu Tieslietu ministrijas
sākto zemesgrāmatu sistēmas turpmākās attīstības izvērtējumu un uzklausītu
tiesnešu redzējumu par iespējamiem risinājumiem.
Tikšanās laikā tiesneši rosināja izvērtēt vēl vienu iespējamo risinājumu, proti, daļu no
pašreiz tiesnešu veiktajiem zemesgrāmatu uzdevumiem integrēt topošā tiesas jurista
amata pienākumos. Tieslietu ministrija un tiesneši vienojās šo priekšlikumu
turpmākajā izpētē vērtēt līdzās citiem iespējamiem zemesgrāmatu sistēmas attīstības
modeļiem.
Zemesgrāmatu lietas joprojām veido būtisku tiesnešu darba daļu. Lai gan kopš 2019.
gada zemesgrāmatu tiesneši ir pilnībā iekļauti vispārējās jurisdikcijas rajonu (pilsētu)
tiesās un tiem paredzēts izskatīt arī citas lietu kategorijas, aptuveni 74 % viņu darba
apjoma joprojām veido zemesgrāmatu lietas.
Tieslietu ministrija uzsver, ka zemesgrāmatu sistēmas attīstības iespēju izvērtēšana
šobrīd ir izpētes stadijā un nekādi lēmumi par zemesgrāmatu funkciju nodošanu
citiem īstenotājiem nav pieņemti.
“Ņemot vērā esošos cilvēkresursu izaicinājumus tiesu sistēmā, jautājums nav par to,
vai zemesgrāmatu funkcija tiks reformēta, bet - kā to vispareizāk, visefektīvāk un
drošāk izdarīt. Vērtējot dažādos zemesgrāmatu funkcijas attīstības modeļus, svarīgi
uzklausīt iesaistītās puses. Šodien vienojāmies, ka tiesnešu piedāvāto variantu
vērtēsim līdzās citiem iespējamiem modeļiem. Diskusija ir atvērta, un tikai pēc visu
risinājumu, ieguvumu un risku izvērtēšanas varēsim runāt par tālāko virzību,” uzsver
tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Nepieciešamību vērtēt zemesgrāmatu sistēmas turpmāko attīstību nosaka
cilvēkresursu situācija tiesās. 2026. gada sākumā tiesās bija 68 tiesnešu amata
vietas ar specializāciju zemesgrāmatu jautājumos, no kurām 13 bija vakantas, un
faktiski zemesgrāmatu jautājumus izskatīja 55 tiesneši. Arī turpmākajos gados
sagaidāma specializēto tiesnešu skaita samazināšanās. Līdzšinējie izvērtējumi
liecina, ka, nemainot pašreizējo darba organizācijas modeli, nākotnē var rasties
arvien lielākas grūtības zemesgrāmatu funkciju nodrošināt līdzšinējā apjomā.
Tieslietu ministrijas sākotnējā izpētē vērtēti vairāki zemesgrāmatu funkcijas
turpmākās īstenošanas modeļi. Tie tiks salīdzināti, vērtējot to tiesisko drošību,
izmaksas, pakalpojuma kvalitāti un ietekmi uz tiesu sistēmas darbu.
